ir gan

es jau kādu laiku gribēju atrast kaut ko par prūšu valodu, kā izskatās, ko es kā latvietis varu saprast

Jā, nu nezinu, vai man galvā ietilps atkal jauna valoda, bet katrā ziņā gribētos redzēt kādu īsu gramatikas apkopojumu, lai ar to pamazām varētu iesākt. Tā kā šī valoda jau sen tiek uzskatīta par izmirušu, tad man nav īstas pārliecības, ka tas, ko es te redzu, ir tā patiesā prūšu valoda, turklāt jēdzieni " senprūšu" un "jaunprūšu" arī ir mulsinoši, kamēr vēl labi nav zināmas atšķirības. Tomēr valodas ir mans hobijs, un, kas attiecas uz latviešu valodu, varētu mēģināt reižu reizēm izpalīdzēt.
Te būs tulkojumi un pārveidojumi:

Šis tēmats ir novēlēts par pārunas latviski. Vai šeit ir latviešu? ;)

Kails! Paldies par saiti uz vārdnīcu! Es tā domāju, ka aiz ši foruma ir kāda domubiedrugrupa un vienojoša ideja. Parasti forumi ir kādas interneta lapas sastāvdaļa. Bet nu laikam jau var būt arī savādāk :). Gribēju reģistrēties forumā, bet nevaru nolasīt vizuālo kodu :(. Forumā gribu rast domubiedrus, draugus un ... varētu uzlabot savu lietuviešu valodu un, kas zin - iemācīties arī prūsiski :)

:) Redz, cik aši, labojumi jau iekļauti!
Bet šajā vietā, kur rakstīts "Pārrunas (varbūt arī sarunas)"- tur vajadzētu izvēlēties vienu no vārdiem, citādi neveikli izklausās.
:wink: diezin kurš no šiem vārdiem ir "baltiskāks", jāņem tas... :)

"Es rūnaju latviski" būs "As bilēi lattawiskai"

būs "As bilāi lattawiskai!

būtu lieliski, ja varētu iegūt prūšu val. gramatiku, lai var saprast locījumus un izšķirt vārdu formas! Varbūt kāds zin kur tas viss ir pieejams???

Tū walnan dirēis en wirdeīnan: stwen ast di īr perwaidīnsnans: bilāi, bilāimai. Jā, nūse wirdeīns dabber ni ast izwanginewīngi, adder prawerru prastan mirītwei.

gribētos ar vispār zināt, vai tā ir vairāk līdzīga lietuviešu, vai latviešu valodai (lai gan diez vai to tā var izmērīt, tomēr..)

kā es skatos tai vārdnīcā, daudz vārdu ir tādi paši kā latviešu ( daži kā lietuviešu, lai gan tos es pārzinu daudz mazāk), un tādi vārdi kur var nojaust sakarību starp tulkojumu un to, kāds tas vārds ir. Tāpat jau ir ar lietuviešu valodu, lai gan man sajūta, ka prūšu valodas vārdi ir vieglāk izprotami nekā lietuviešu.

Tātad locījumi:

Nominatīvs [kas?] = labs (vsk.); labāi (dsk.)
Ģenetīvs [kā?] = labas (vsk.); labban (dsk.)
Datīvs [kam?] = labasmu (vsk.); labbammans (dsk.)
Akuzatīvs [ko?] = labban (vsk.); labbans (dsk.)

šeit gan var sajukt akuzatīvs vienskaitlī ar ģenetīvu daudzskaitlī!

Un kā ir latviešu valodā? Cik es zinu, akuzatīvs tā pat ir vienāds ar daudzskaitļa ģenitīvu

Nominatīvs es tu mēs jūs
Ģenitīvs manis tevis mūsu jūsu
Datīvs man tev mums jums
Akuzatīvs mani tevi mūs jūs


Nominatīvs tas tā šis šī
Ģenitīvs tā tās šī, šā šīs, šās
Datīvs tam tam šim šai
Akuzatīvs to to šo šo


Nominatīvs tie tās šie šīs
Ģenitīvs to to šo šo
Datīvs tiem tām šiem šām
Akuzatīvs tos tās šos šām

Bet nom. virs, ak. viru, ģen. viru, vai ne?

Tātad šeit ir runa par akuzatīva vienskaitli un ģenitīva daudzskaitli.

Es gribēju teikt, ka tas (galotņu sakritība konkrētos locījumos)attiecas tikai uz īpašības vārdiem.
Ar lietvārdiem, kā redzi, ir citādi.

Nu ir skaidrs :D Starp citu, sacījiet, kā jūs latvieši atrādāt šo fōrumu? :)

http://www.draugiem.lv/groups/group.php?gid=40303

ieej draugos un ielogojies vai arī atraksti man draugos, lai varu Tev palīdzēt nokļūt grupā (mans vārds= Gatis Mezītis).

Beidzot tajā domubiedru grupā būs kāds, kas māk prūsiski :lol:

šai sakarā izteikšu tikai savu diletantisku viedokli. Protams, Mānts var spriest visobjektīvāk, jo viņš pārvalda lietuviešu valodu, diezgan labi prot latviski un vienīgais no mums raksta un lasa (nezinu vai runā) prūsiski. Bet, tomēr.... ļoti uzkrīt, ka latvietim prūšu teksts ir daudz uztveremāks par lietuviešu. Es pats saprotu (maždaug :) ) lietuviski un ar prūšu (jaunprūšu) tekstiem sastopos pirmoreiz, bet, tomēr, man daudz vieglāk ir uztvert prūsiski - tas viss ir subjektīvi.

Bet..... ir zināms, ka prūšu valoda ir rietumbaltu valoda. Rietumbaltu valodas ievērojami atšķīrās no austrumbaltu valodām, arī materiāla un garīgā kultūra rietumbaltiem bija atšķirīga no austrumbaltiem (lai gan, protams, savstarpēji Rbalti un Abalti visādā ziņā bija tuvāki nekā ar citām IDE tautām). Izteikti austrumbalti bija lietuvieši un/vai augštaiši Lietuvā un latgaļi Latvijā. Prūši un kurši bija izteikti rietumbalti. Starpposmu (pārejas posmu) starp rietumbaltiem un austrumbaltiem, gan valodas, gan kultūras ziņā ieņēma zemgaļi Latvijā un žemaiši Lietuvā.

Lietuvā, strauji veidojoties centralizētai valstij kultūras un valodas ziņā dominējošu lomu ieguva austrumbalti lietuvieši un vēlāk lietuviešu literārā valoda veidojās uz austrumbaltu valodas pamata. Uzskata, ka Latvijā līdzīgu lomu spēļēja austrumbalti latgaļi, bet, tomēr par literārās valodas pamatu kļūva vidusdialekts (zemgaļu (vidusbaltu) dialekts) Un te jāpiemin mazpieminētā Vidzemes zemgaļu (ne latgaļu!) loma latviešu etnoģenēzē. Par rietumbaltiem kuršiem. Lietuvā tie tika diezgan agri lituanizēti, bet Latvijā ilgi vēl saglabāja savu rietumbaltu valodu un kultūru, kura bija ļoti tuva vēlo viduslaiku zemgaļu kultūrai. Piemirsu par sēļiem. Valodnieki atzīmē, ka sēļū valodai, dīvainā kārtā piemīt daudzas rietumbaltu valodas iezīmes.

Prūšu valoda varētu būt tomēr tuvāka latviešu valodai. Protams, es nepieminēju te daudzus vēstures faktus, kas eventuāli tuvina prūšu valodu lietuviešu valodai vairāk, kā latviešu un tie ir skalvju un galindu un arī pašu prūšu ieplūšana lietuviešu tautā, Mazās Lietuvas faktors u.c., bet, visā visumā, lietuviešu literārās valodas pamatā un lietuviešu etnoģenēzes pamatā bija austrumbalti.

Šeit forumā prūsiski lasa un raksta (iespējams ar vārdnīcas palīdzību), bet vai ir cilvēki, kas tekoši runā un saprot prūsiski?

Vai internetā ir iespējams dzirdēt dzīvu prūšu valodu? Gribētos dzirdēt gan dziesmas, bet vēl vairāk - vienkārši runu.

ja arī ir cilvēki, kas runā prūsiski, tad viņu lietoto vārdu krājums ir niecīgs un daudz par mazu, lai spētu sarunāties prūsiski par jebkuru tēmu! Atcerēsimies, ka vienīgie uzrakstītie prūšu valodas vārdi ir [sen]prūšu un [jaun]prūšu valodas teksti :|

Nezinu kā ir ar citiem, bet man ir grūti apgūt valodu bēz dzīvās saskarsmes, un tā ir ar daudziem. Es nevaru apgūt valodu lietojot shēmas un konstrukcijas (mani tracina tādi vārdi, kā deklinācijās, verbi utt ;) ) Un tāda mākslīga valoda arī neattīstīsies. Dabiski vārdu krājums var papildināties tikai ikdienā lietojot valodu un jūtot dabisku nepieciešāmību pēc jauniem vārdiem.

Manuprāt, nākošais posms prūšu valodas atdzimšanā būtu kopīgu domubiedru nometņu rīkošana, kur sarunātos tikai prūsiski un dalītos pieredzē par citām prūšu lietām. Un tā pakāpeniski, no gada uz gadu varētu attīstīties šī valoda

Prūši vēl ir dzīvi!
http://www.lu.lv/laikraksts/zinatne/108/
Manuprāt Latvijā viszinošākais prūšu lietās ir valdis Muktupāvels

Jāsaka rakstīto tomēr vieglāk saprast :wink:
Pēc dzirdamības tas viss atgādina vairāk lietuviešu valodu, lai gan nozīme jau arī ir, kas to tekstu runā.
Ja vienīgās liecības par prūšu valodu ir rakstiskas, tad par izrunas autentiskumu vispār nevar būt runas :?:

Šeit ir lietuviski vietvārdi
http://pirmojiknyga.mch.mii.lt/Leidiniai/Prusviet.lt.htm#Lietuvi%F0ki

es tā domāju, ka tā ir poļu valodas ietekme

Šeit ir lietuviski vietvārdi
http://pirmojiknyga.mch.mii.lt/Leidiniai/Prusviet.lt.htm#Lietuvi%F0ki

Mantu, bet kā Tu domā vai/cik Mazās Lietuvas lietuviešu valoda atšķiras no prūšu valodas? Vai lietuvininkai ir prūši? Un vai Mazās Lietuvas lietuviskos vietvārdus var uzskatīt par prūsiskiem?
P.S. Paldies par noderīgām saitēm!

Vai kāds zin cik lielā mērā prūšu kustība ir izplatīta starp Kaļiņingradas apgabala krieviem?
Un vai nevajadzētu, ar laiku atvērt arī foruma daļu, kur varētu runāt krievu valodā? Uzskatu, ka visreālākais Prūsijas atdzimšanas ceļš ir Prūsijas krievu līdzdalība.

Šeit mēs arī redzam lielās atšķirības starp to kā mēs uztveram pašu prūšu un Prūsijas nākotni.
Varinati:
1). Ja pieņemam, ka arī Prūsijas poļi un krievi (kas nav nekas cits kā šīs teritorijas okupanti) var kļūt par atjaunojamās prūšu tautas sastāvdaļu, tad principā arī jebkurš pasaules iedzīvotājs, kas redzēs sev kādu labumu tajā varētu pievienoties! Dodot krieviem un poļiem tiesības arī sevi identificēt kā prūšu zemju tiešos mantiniekus, pastāv risks aizmirst par baltisko Prūsiju :(
2). Tiekties pēc tādas Prūsijas, kuras nacionālā identitāte sakristu ar kādreiz no turienes izdzītajiem iedzīvotājiem un tiem, kam senčos ir bijuši prūši. Šis gadījums izslēdz piemēram Krievu Prūsijas republikas izveidi. Jau senā Vācu Prūsija ir tas ar ko lielāka daļa pasaules identificē prūšus un Prūsiju vispār. :(

Prieks šeit redzēt vēl vienu latvieti :)

Izskatās ļoti interesanti!
Kas Tevi pamudināja uzsākt šādu darbietilpīgu procesu?

wow... labais... man patīk stratēģijas, bet es gan vairāk ar Paradox spēlēm aizraujos (http://www.paradoxplaza.com/), un arī tajās esmu pats agrāk veicis vairākus Baltijas uzlabojumus un modifikācijas :)

Lai Tev izdodas :)

Sveicināti!
Varētu kāds man lūdzu iedot saiti, kur varētu dabūt latviešu - prūšu, prūšu - latviešu vārdnīcu!pašam tāda bija uz datora, bet diemžēl negadijuma dēļ pasējās!

Pateicos!
Tīri ziņkārībai!Vai ir pieņemta viena kopēja jaunprūšu valoda prūšu atdzimšanai, jebšu katrs runā savā dialektā?Un cik pavisam baltisko prūšu ir pa pasauli?Nesen izlasīju, ka apmēram 50 000!

Sveicināti!
Cik daudz ir paveikts un vispār kā ir ar prūsiskā pētniecību Latvijā?Vai tās organizācijas, kas ir Vācijā, vai viņas ir tendētas uz sentimentālajiem vācprūšiem jebšu uz baltu prūšiem?Un vai pasaule ir centralizēts prūšu centrs(valodas, kultūras, vēstures pētniecība u.t.t.)?

Sveicināti!
Uz kuras zilbes prūšu valodā tiek likts uzsvars?

Sveicināti!
Kur īsti atrodās tā prūšu svētvieta Romove?Un kas no tās palicis?

Sveicināti!
Jautājums par prūšu zīmē!Vai viņiem Kāškrusts, Svastika arī bija svēts simbols?

But is something written about the 2 prussian revolts in nowadays? In one book i read, that prussian had a national hero called Munte, who is very glorified in modern novels....
I would like to read this novel, if only i could know where to get it...
The prussians had more national leaders like Glape, Linke, Divans
Is something more known about those 4 who were killed by teutonic sword?

Un vecie līkumainie ceļi, jā, man arī tas ir ļoti skaits, tik domāju, ka tas bus negari, tāpēc ka varas grib cirst kokus un iztaisnot ceļus.

poļi brauc ļoti ātri, skaidra lieta

krievi šeit runā, ka koki ir slepkavas: vermahta pēdējie karavīri