| |||
| zordsdavini | Nuorietiuo pramuoktė prūsėškā. Buktās galietomiet munėm pamuokintė. Prašau. Parskaitiau Waidawutis Mants nauduotuojou skėrtas pamuokas, ta nu tuos vėitas, kor sostuojuot, tėnso (vėituo "ėn" toriejė būtė "ė ilguojė"). Glabbis
Please write it again using all personal pronouns and construct phrase:
Vns. As asma prūss Tū assei prūss Tāns ast prūss Tenā ast prūsini Tennan ast prūsiskan azzaran A dviskaita īr? Dgs. Mes asmai prūsai Jūs astai prūsai Tenēi ast prūsai Tennas ast prūsines Tenēi ast prūsiskai azzarai Tāp liktās. Kāp ėštartė "tenā" ė "tenēi"? A "kaīlai wisāi" taras kap "kaIlai visAi" - uf, lėižovis neapsėvert. Ėš onksta diekou kas muokinsāt :) P.S. My english is middle (may be worse). I want to learn Prussish and I'm looking for teacher. P.S.S. Don't be angry on my Samogitian. |
||
| |||
| Mānts | Tāva pasisakīmi pastebējau vienū klaidū: "Jūs astei". Kai bebūtū, sekmēs makīnantis. |
||
| |||
| zordsdavini | Jūs astei prūsai |
||
| |||
| Glabbis | Kaīls wisāi ginnis! Kaīls Zordsdavini! In this case we have to use a form "kaīls", it cannot be changed. So "kaīls" only. If you say "kaīlai", it is different word meaning "intact/nepažeistai". Na, negaliu pasakyti, kad viską suprantu žemaitiškai, todėl gal būtų geriau rašyti lietuviškai arba angliškai, nes ne visi lietiviškai supranta. As for english, i don't care about it, i know it not so perfect as well. So the next task: please write the following sentences: I go to a good town. I live in a good town. He drives from this town very quickly. We know well about this town. It's good that you know about this road from the town to lake. This town is good. |
||
| |||
| zordsdavini | Glabbis
Kaīls Glabbis, OK. I'll try in English. So, my answer is: As ēima en labīngi mīstan. As buwwinna en labīngismu mīstu. (????, buwwinna?) Tāns jāt iz šin mīstan spārtai dīvai. (??, -ai?) Mes spārtai (or 'labi') waīdimai ezze šin mīstan. (?) Tennan ast labi (?), kāi tū waīda ezze šin pintin iz mīstan en azzaran. Šin mīstan ast labīngi. (what is '27 n pnl : stan ') Uf, I don't have any grammer only: http://www.dangus.net/forumas/ -> Mukinnimai si prūsiskan http://prusa.miestai.net/ http://prusa.miestai.net/wirdeins/ Tennan ast brendun adder bilītun prūsiskan as waīda :) |
||
| |||
| Glabbis | **************** I don't think you should use the adjective "labīngis" for "good" as it is rather "kind", though of course, it is possible as well. Better to take just "labs". These were the examples showing what cases you should use after prepositions. "As ēima en labīngi mīstan" I would say: as ēima en labban mīstan. Here you should use accusative case (galininkas) after "en" because it is a movement, direction (į miestą). In your version it would be: en labīngin mīstan. *********** The next is example of vietininkas, a situation when you are in some place. "As buwwinna en labīngismu mīstu. (????, buwwinna?)" In Prussian we use dative case after "en". And it is great that you understood it but we use "general case" here if we have adjective before noun. It means that only adjective will have dative (naudininkas) but noun - accusative. So: en mīstu but en labasmu mīstan or it is possible to use an article "stas": en stesmu mīstan As buwīna en labasmu mīstan ***************** "Tāns jāt iz šin mīstan spārtai dīvai" That is correct! (but just not "v"). As for adverbs, we use forms with -ai when it is action like here. We have possibility to use "very" like "spārts" as well. So i would say: "Tāns jāt iz šin mīstan spārts dīwai" ************* "Mes spārtai (or 'labi') waīdimai ezze šin mīstan" Here is the same: Mes labbai waīdimai ezze šin mīstan. *************** Tennan ast labi (?), kāi tū waīda ezze šin pintin iz mīstan en azzaran. Here we take sta/stan (neuter gender) for such constructions. And here adverb is a neuter form of adjective. So: Sta ast labban, kāi tū waīda ezze šin pintin iz mīstan en azzaran. But here i wrote not so good example because i had in mind to use "ezze mīstu ērgi azzaran" with dative case (nuo miesto iki ežero). But in this case maybe it is better to say like you wrote. **************************************** "Šin mīstan ast labīngi" Yes, that's right. Šin mīstan ast labban. But i want to add that in such case - adjective will have neuter. Tāns ast labban. Tenā ast labban. Tenēi ast labban. Tāws ast wūran adder: Wūrs tāws ***************************** "what is '27 n pnl : stan ' " stan labīngi plural form of pronominal adjectives, neuter gender like "gerieji" but this is masculine gender in Lithuanian ******************************* "Tennan ast brendun adder bilītun prūsiskan as waīda" Sta ast brendu! bilītun prūsiskai So about "as waīda" i don't understand. It is "i know". You may try to write some phrases in Prussian on this toppic (proposiotions, cases). And i will check. Maybe something is not clear? |
||
| |||
| zordsdavini | Glabbis
Here you should use accusative case (galininkas) after "en" because it is a movement, direction (į miestą).
LABĪNGIS aj <27> [labbĪngs 51] geras 27 n : weselīngi weselīngis weselīngismu weselīngi weselīngei weselīngin weselīngimans weselīngins I found this is acc. Glabbis
As buwīna en labasmu mīstan OK. en+dat+acc. But how about 'buwīna'. I wrote 'buwwīnna' Now I found BUWWINTWEI <82> [buwinanti 93] gyventi (kur) 82: treptun/-twei esm. l. treppa būt. l. treppa/treppā How to know how to write? Glabbis
"Tāns jāt iz šin mīstan spārtai dīvai"
Sorry, I know that :) Glabbis
Tennan ast labi (?), kāi tū waīda ezze šin pintin iz mīstan en azzaran.
:):):) Now I understood :) This construction is: It's good = Gerai, kad... Ok. ;) I translated word by word Glabbis
"Šin mīstan ast labīngi"
How I understand: Tėvas yra senai. Koja yra žaliai etc. :) 'Prieveiksmis'???? Glabbis That's right. Only I did construction as in Lithuanian You can put words everythere (not like in English)
"Tennan ast brendun adder bilītun prūsiskan as waīda"
Glabbis
You may try to write some phrases in Prussian on this toppic (proposiotions, cases). And i will check.
I wanted to write (in Samogitian): Kam skėrta prūsu kalba? Kas ano ruokounas? Dā īr prūsu gėmėnies atstuovu, katrėi gal ėšsauguotė vėina svarbiausiu tortu – kalba sava muotinu. Onglėjas pėitūs īr tuokėi kornvalē (Cornish language speaker), katrėi XVIII ar XIX bova praradėn sava kalba, bet atgėmė ėš naujė (dėdlē panašė istuorėjė so Prūsėjė). Monėi ta prūsu – kartu īr kap ė muokslėnė kalba, atėtinkontė luotīnu. La būn gīvas baltu kalbas. And I wrote: Kasmu palīkiti prūsiskan? Kas bilēi sēn stan? Dabber ast prūsiskas amzis pertreppenikun, kwās mazzi erlaikātun aīnan iz stan swarewīngin labban – swāise mūtin bīlan. En Ēnglijai pussideinan ast stawīdas kornei, kwāi XVIII adder XIX bēi aumestunwusis swāise bīlan, šlāit āntarsgīmma etkūmps (sta ast labbi palīgi istōrija sēn Prūsija). Mennei prūsiskan – ēmpiri ast zināniska bīla kāi lotīniskan. Lai buvīna baltiskan bīlas. And I found one thing in prusa.miestai.net: Is this corect? 31 f : ligī līges līgei līgin līges līgin liĢāmans līgins may be līgi? |
||
| |||
| Glabbis | I forgot about neuter gender here. We have changed BUWWINTWEI <82> Now infinitive is "buwīntwei" And "i live" is buwinna. I also made a mistake. I don't know why Mānts didn't change it. You should check pdf dictionary that we can change from time to time and add new words. "31 f : ligī līges līgei līgin līges līgin liĢāmans līgins" - yes, that's right. As i've told you, look through the forum and you will find some useful explanations. For example, about "bilā", "bilītun" You can't write "gīmma". This "mm" shows you that you should stress before double consonant. Double consonant shows the stress position. And in this case vowel is short. But if have "ī", it shows that vowel is long. And long vowel is always stressed. palīkitan prūsiskan bilāi pertreppenikai, kwāi aīnan iz ukaswarewīngisin mūtis billin en Ēnglijas pussideinammans kwāi en XVIII anga en XIX metsimtu bēi aumettusis swāise billin etgimma sta ast spārts paligī istōrija sēn Prūsan anga: stāi istōrija ast Prūsai spārts palīgu (mennei prūsiskan) better would be: "pēr men prūsiskan ast…" zināniska bilā kāigi latīniskan "Lai buvīna baltiskan bīlas" - what is it? If you want to say: long live Baltic languges Giwīsei baltiskas billis Sta ast spārts retawīngi, kasse paggan Tū mīri, kāi prūsiskan ast zināniska bilā? Mennei perwaidinnas, kai prūsiskan ast bilā stēisan rittun en wissai Baltijan. Dīgi sta būlai perōniska bilā per wissans baltans, kāigi teinū ast ēngliskan be maskaliskan. |
||
| |||
| zordsdavini | Zordsdavini
Kasmu palīkiti prūsiskan? Kas bilēi sēn stan? Dabber ast prūsiskas amzis pertreppenikun, kwās mazzi erlaikātun aīnan iz stan swarewīngin labban – swāise mūtin bīlan. En Ēnglijai pussideinan ast stawīdas kornei, kwāi XVIII adder XIX bēi aumestunwusis swāise bīlan, šlāit āntarsgīmma etkūmps (sta ast labbi palīgi istōrija sēn Prūsija). Mennei prūsiskan – ēmpiri ast zināniska bīla kāi lotīniskan. Lai buvīna baltiskan bīlas. Glabbis
palīkitan prūsiskan I found it is verb :) and: PALĪKITUN <135> [polijcki 57 drv] paskirti, dedikuoti, skirti (dedikuoti) 135 : līkitun ps līki pt līkei So, it’s like līkitun -> līki and palīkitun -> palīki – now I think and not palīkiti how I wrote before. Glabbis
bilāi BILĪTUN <134> [billītwei 67] kalbėti 134 : segītun|ītwei ps segēi pt segēi Again: segītun -> segēi and bilītun -> bilēi . This in lt.: “kalba”. Glabbis
pertreppenikai, kwāi It’s from older lesson I think. About “kwāi” – I mixed f with m. Glabbis
aīnan iz ukaswarewīngisin Can You more about “Įvardžiuotines formas”. Glabbis
mūtis billin Is it because the 1st word is „swāise“? Glabbis
en Ēnglijas pussideinammans That I had in mind. I don’t know why I wrote like that Glabbis
kwāi en XVIII anga en XIX metsimtu bēi aumettusis swāise billin How to build “dalyvį”. About billin – 1st word is „swāise“ Glabbis
etgimma Aumestunwusis – I didn’t find the word for it . Glabbis
sta ast spārts paligī istōrija sēn Prūsan About “ligī” You told me. Glabbis
"Lai buvīna baltiskan bīlas" - what is it?
Can You say something about “tariamąją nuoską”. Glabbis
Sta ast spārts retawīngi, kasse paggan Tū mīri, kāi prūsiskan ast zināniska bilā? Mennei perwaidinnas, kai prūsiskan ast bilā stēisan rittun en wissai Baltijan. Dīgi sta būlai perōniska bilā per wissans baltans, kāigi teinū ast ēngliskan be maskaliskan. Būlai? Tu engērdau sta, kasse as “nedrįsau” engērdautun. Kliptinan as engērdau, kāi sta ast zināniska bilā. Pēr men prūsiskan ast zināniska rittun bilā. |
||
| |||
| Mānts | Ik nist di tikran, bilāiti. |
||
| |||
| Nērtiks | |||
| |||
| zordsdavini | Nērtiks
Mikkels bilīwuns, kāi "e" anga "ē" ni mazzi ēitwei pa "l", entikriskai beggi "l" ast minkstā! Kāi lotīniskan. |
||
| |||
| Glabbis | Maybe once i've heard "liaban dieinan" from somebody who visit us and then i didn't know anything about Prussian phonetics and we used just hard sounds then. After that i've read about phonetics and understood that we speak more beautiful than later Sembian phonetics says. So we decided not to change pronunciation. Yes, our autochthons kuršai, lietuvininkai really speak here "kliumpai". Yes, it is right to speak like this but we speak in more ancient manner. So we speak not correctly! Sorry that i didn't answer about grammar. Now it is time when i visit Kunnegsgarbs not so often. There is too many work in nature now. Soon i will answer. Yes, after "l" you can't write "e" sembiskai, "a" only. Sometimes I myself forget it. |
||
| |||
| Glabbis | yes, segītun>segēi adder bilītun>bilāi because after "l" we write "a" instead of "e". This is our current sembiska orthography. "Can You more about “Įvardžiuotines formas”" - What do you mean? Can you give an example? "How to build “dalyvį”." - part pr act pr stem + nt + endings īmtun > imānts (masc), imantī (fem) (taking) - part pt act pt stem + uns (masc sg), usi (fem sg), usis (pl) īmtun > immuns, immusi (taken) it is paradigm 68 - part pt pass inf stem + t + endings you can see as an example paradigm 69 "Aumestunwusis – I didn’t find the word for it " - what do you mean? here you need form - aumettusis "Can You say something about “tariamąją nuoską”." - this is from Forum: ōptatiws: sta būsei walnan - let it be better, пусть это будет лучше (чем то)! seīsei walnan! - да будет лучше! seīsei - tegu būna, let it be kāupsei - tegu perka, let him/them buy kōnjunktiws: Sta būlai walnan - This would be better, Это было бы лучше Tīt būlai walnan - Thus would be better, Так было бы лучше būlai - būtų, would be kāuplai - pirktų, would buy turīlai - turėtų, would have *************************************** Ik wins būlai labban, mes ēilimai en meddin. Ik tāns turīlai lāiman, tāns kāuplai buttan. Tenā gūbi en kāupabutan, kāi kāuplai īstan. kāi as ēilai (kōnjunktiws): чтоб я пошел! (tū) jeīs! (jāukus imperatīws): иди! go! (tāns) ēisei! (ōptatiws): да идет! let him go! (mes) ēimai! (ōptatiws): идем-ка! let us go! (jūs) jeīti! (jāukus imperatīws): идите! go! (tenēi) ēisei! (ōptatiws): да идут! let them go! " Būlai? " - this form is in dictionary, why do you ask. I didn't answer about some questions because i didn't understand. You can ask again, more clear. "Tu engērdau sta, kasse as “nedrįsau” engērdautun." - Here you don't need to use gen "kasse" like in Lithuanian you need acc: ka Sta ast spārts labban, kāi tū tīt mīri ezze nūse billin. Jā, rittus ast zināni, kliptina zināni. As dīgi ni mīli waiţātwei perōnewingiski ezze sta. Dīgi mennei empīriniskai ni spārts padīnga waiţātwei ezze stawīdans pawīstins. Adder en rēizans prawerru erzinātun ka nika. As mīri, kāi biskin mazīngi waiţātwei ezze kliptinan zinānin, adder dīgi prawerru wisaddan pamīntun, kāi prawerru pakūnstun kliptan. |
||
| |||
| Nērtiks | sta būsei walnan - let it be better, пусть это будет лучше (чем то)!
I haven't known about form "būsei". What's the difference? |
||
| |||
| Glabbis | - Why you didn't know about this form. It is in dictionary. Well, we still didn't decide about the difference exactly. Anyway, now i can tell that if you have impersonal sentence with "sta", better use "būsei". |
||
| |||
| Nērtiks | |||
| |||
| Mānts | Nērtiks
labban, būsei tīt. An ni būlai di tikrais "labban, būsei di tīt"? |
||
| |||
| Glabbis | |||
| |||
| zordsdavini | Teinū as mīri, ka prūsai turri turītun swāise swintikans, kwēi tenēi bilāi en prūsiskan. Stēi prūsai būlai ōbjaktiwai en nōseilawingiska baltiska uniōni. Sta māise īnsas pamīrisnas. |
||
| |||
| Kareusnā | |||
| |||
| Glabbis | "Pagaūsenis prawerru..." - jei tu norėjai sakyti "iš pradžių", tai būtų "en pagaūseņu". "Lattawas arāiks nūmans šlaitīna" - čia reikia: Lattawas arāiks šlaitinna mans nūmans - tai "mums" "adder sparti tuldītai si, ka Nertiks ast en Pōlin " - reikia: adder spārtai tuldijja si, kāi Nērtiks en Pōlai en Pōlin yra "į Lenkiją" o Lenkijoje, tai prūsiškai en + naudininkas - en Pōlai "mazzi sendātun Rāmawa" - mazzi sendātun (ką) Rāmawan, čia kilmininkas " sendāliskan amzin" - sendādintin amzin (jei tu norėjai sakyti "jungianti tauta") " drūwis āngunins (ėjo)" - drūwis gūbi " Sta uniōni ni turri būtwei pollitiska " - Stāi uniōni ni turri būtwei pōlitiskan (čia reikia neutrum) pōlitiska uniōni adder uniōni ast pōlitiskan " as mīri, ka " - as mīri, kāi " tenēi bilāi en prūsiskan" - tenēi bilāi prūsiskai "Stēi prūsai būlai ōbjaktiwai " - stāi prūsai būlai ōbjaktiwan (čia reikia neutrum) tāns ast ōbjaktiwan, tenā ast ōbjaktiwan, tenēi ast ōbjaktiwan " en nōseilawingiska baltiska uniōni " - en nōseilawingiskai baltiskan uniōnin arba en nōseilawingiskai baltiskai uniōnin en uniōnei - tai vietininkas (en + naudininkas) bet jeigu tu dar turi būdvardį, tai: būdvardis naudininke + daiktavardis galininke: en baltiskai uniōnin " Sta māise īnsas pamīrisnas " - sta ast māise… Nū, jā, arwiskai tū jāu peisāi prūsiskai spārtai labbai! Jeigu čia ne viskas aišku, tai klausyk. Jā, sendātun laītawiskan Rāmawan be Dēiwturiban, sta ni ast mazīngi. Pirzdau trins mettans mes jāu turēimai Wāitin en Wilnei, kwei bēi: mes iz Twānkstan, Krēiwjai (gudai), laītawiska Rāmawa be lattawiska Dēiwturiba. Lattawjai bilāi: "ni, ni , ni. Mes asmai lattawjai be nūmans ni prawerru uniōnin". Stesse paggan sta ni ast tīt prastan. Dēiwturiba jāu wūrai ni ast gīwan, nū tenēi ekzistijja tēr fōrmalai, adder tenēi ni turri nika nōseilawingiskan, tenēi ni turri nōseilin. Teinū nūse laītawiska Rāmawa ast stan subban. Stesse paggan prawerru laukītun nawwans zmūnins, kwāi mazzi paprestun stan pawīstin - "baltiska nōseilawingiska uniōni" be segītun stan uniōnin. Jā, izpretīngi, stāi uniōni ni mazzi būtwei pōlitiskan. Jā, Nērtiks ast, adder tāns teinū mīri ezze ginniskwan sen katōlins. |
||
| |||
| zordsdavini | |||
| |||
| Glabbis | |||
| |||
| zordsdavini | |||
| |||
| Glabbis | S.a. zmūnei tēr mazzi gērdautun ezze stan. Tū mazzi labbai widātun stan dirīntei en Trinkūnas Rāmawan. Trinkūns dīgi mīli bilītun ezze baltiskan nōseilawingiskan uniōnin, adder dirēis, praktiskai stwen ast tēr wissan "laītawiskan". Be as wīda, kāi sta ēit wis tālis be tālis. As mīri, en pagaūseņu turri būtwei akcēnts "baltiskan", adder panzdau eiskisnā – "laītawiskan" be tīt tālis. Be teinū dīgi waīdilai en Laītawai – tēr "laītawjai", adder ni baltai. Jā, tū tikrōmiskai bilāi ezze perōniskwan sirzdau wissans waīdilins. Adder turrimai turītun stan akcēntin – "baltiskan". Be ni ast eīsku, kāigi segītun stan. Be dirēis, teinū tū assei tēr aīns zmūi en Laītawai, kas mūka peisātun prūsiskai be turri interessan per baltiskan drūwin. |
||