2007.04.13 16:47 | Nawwiniskwas iz pastippan Prūsan TikrintunCitātun

Kareusnā

En Mazūramans, en Skibnewas kāimu, stas mettas wassarinas wangai stebbulin bēi preipallus. Ainā genā, turrinti trins duktins, kāigi wisaddan buttai pussideinan īda. Niggeistai stessei gennai galwā skrijja be pirzdau swajjans akkins tenā widāi wīdan, ezze kawīdan izgūbi gāils swāikstan, be kirdēi tārin, bilāntin „ēis be madli, tēr sta mazzi jūmans pagalbtwei“. Staddan Kristina (sta ast tenesses emmens) ebwīlka duktins be immi madlitun swāise wīran, kāi tāns dīgi ēilai en kirkin, adder tāns, gērdauntei, kāi tenesse rīkisna gulli, be kāi tenesmu jāu ast di ainawīdan, ka wīrst būwuns sen tennan, bēi palikkuns buttai. Kristina immusi duktins be bēi gūbusi en kirkin. Stwen jāu wisāi bēi madlīwuns be panzdau grīmi religiōniskans grīmans. Sta wis bēi ni ilgais, nikāi kelli stēisan minūtan dessimtans. Izēntei iz kirkin mūti widāi tūlin dūman kirša kāiman. Perēntei dīwais Kristina widāi, kāi teneīsan buttan degga, a wīrs ast ēntrai. Niainunts nika ni mazēi segītun, spārtan ugnis be dūmas paggan. Panzdau zmunēntei izwīlka wīran, kas bēi sparts ebdegguns be aulaūwa en špitlu. Wissan, ka stāi seimī turēi bēi sendegguns. Genā gērdau panzdau: „Dīnkun dēiwu, kāi dabber mes asmai gīwan“. Seimī ni turri kwēi giwītwei be ni waīda, kāigi tenēi wīrst giwītwei en zēiman. „Ikkai dēiws ni wīrst pagalbuns nūmans dabber rēizan, turri būtwei wīrstmai subbai aulaūwusis“, bilāi Kristina. Sta ast wessels deīktiskas katalicīzmas āumenes prēipalis.

2007.04.14 11:05 TikrintunCitātun
Trinolds	Smejawingi.....

2007.04.16 09:31 | Alnāsteini TikrintunCitātun

Glabbis

Jā, katōliskas āumens ast šlāitewingiskas enwārgsenis. Sta ast labs humōrs, kas turri mukīntun mans. Stas enwārgsenis ast wiskwēi en Pōlai, Laītawai, stesse paggan nika ni mazīngi segītun labbai. Sta ast debīka deiwūtisku per stan gennan, kāi tenesse buttan be wīrs pastāi deggintan. Alnāsteini. Pēntnikan as jāja iz Kunnegsgarban en Alnāsteinin be widāi, kāi wisāi garēi en pinti Alnāsteini – Deiwāmistan (Dobre Miasto) pastāi kīrstan. Nū, mazzi būtwei, stwen nūse mōskaliskas hubernatōrs jāja be tāns gērdau Alnāsteinis pirzdausīndatsmu – kasse pagan jūmans ni padīnga kīrstun wissan wūrans garrins? Be wā, wissan jāu ast kīrstan teinū. Nika ni ast stwen. Sabattikan as bēi en Alnāsteinis pillei – stwen, kwei ast prūsiskas statūlas. Niggeistai tūlin pōliskai malnīkai engūbi stwen be pirmā pawīstis, kan as widāi bēi stawīdan: tenēi wekka kalsīwingiskai: ō, sta ast prūsiskas babbas! Tītet, Nērtik, pēr ten ast di malnīkai, kan prawerru mukīntun tālis. Dīgi interessanti, kāi kaddan as bēi en Alnāsteinis pillei pirzdau trins sawaītins, as widāi mōskaliskan ekskursijan stwen. Galwas genā waiţāwusi malnīkamans: "dirēiti, sta ast arwjāi prūsiskai deiwāi. Tenēi ast iz arwins prūsiskans swintans deīktans". Interessanti, kāi tēr malnīkai empīriniskai wīda stans statūlins. Mazzi būtwei, sta ast stesse paggan, kāi tenēi dabber ni turri katōliskan āumenin.

2007.04.16 21:59 TikrintunCitātun

Glabbis

Nērtiku: "Krikstjānisku bēi, ast, be dabber ilgai wīrst būwuns Prūsas kultūris delīks. Jā, mennei dīgi ni padīnga, adder sta ast faktan be prawerru mirītwei kāigi kitawidīntun stan reālai" - Jā, mazzi būtwei, adder stwi en Kunnegsgarbu asmai marginālai, stesse paggan stwi prēi mans kriksţāniskwan nikaddan ni bēi, ni ast be ni wīrst buwus. "As ni mazzi kitawidīntun zmūnins, kwāi ast stēisan ušdesimtan mettan, kāi kitawidīnlai swajjan drūwin" - Jā, adder pērka prawerru kitawīdintun stans zmūnins? As ni mīri, kāi tenēi būlai stawīdai zmūnei, kwāi kwaitīlai bilītun prūsiskai. Be ik īr kwaitīlai, tenēi jāu ni mazzi segītun stan. Stesse paggan sta ka tū bilāi, - sta ni turri preslin. " Adder mazīmai segītun šin krikstjāniskan prūsiskan - perarwi sta zentli, kāi ši lōkala katōlisku wangīnlai būtwei krikstjanisku" Ni, ni, ni. Tū kwaitēi stwi āntrintun Trinkūnas dallin. Laītawiska "Rāmawa" aulaūwusi beggi J. Trinkūns kwaitēi ūlintwei sen Rōmas katōlicisman. Be ka tenēi mes mazzimai widātun - nika stwen jāu ni ast. Mes prūsai, ni turrimai religiōnin beggi mes ni asmai pagūnai. Mes turrimai swaise Drūwin, sta ni ast religiōni. Be sta ni ast stan subban kāigi drūwis. Ūlinlai pagūnai sen kriksţānans. Sta ast idiōtizmus, ka Trinkūnai segēi en Laītawai. As ni kwāi segītun gezēirans. Trinkūns nikaddan ni būlai ginni per katōlins, beggi tenēi ni mazzi delītun penningans be deīktan en Swintaraggas līndai. Tū peisāi tēr ezze fōrmalins pawīstins beggi tū subs ast iz ōpicialin deīktan, iz uniwersitātin. Stesse paggan tū ni mazzi preistatīntun si - kāigi mazīngi giwītwei kāigi margināls. Tū turri swāise ambiciōnins be teinū tū ni mazzi giwītwei šlāits tennans. En pagaūseņu dirēis en swāise ginnins "pagūnans" - en stan zmūnin "Alnestabs", en Ragūstan, en Attin. Sta ast tōtaliskas idiōtizmus! As jāja en Alnāsteinin tīt deznimai. Be as aīnat peisāi tenēimans - as mazzi perjātwei be pagalbtwei jūmans ezze prūsiskan. NIAĪNUNTS iz tenēimans tīt nika ni etrāi ezze stan!!!! Tenēi jāu mazīlai bilītwei prūsiskai, ik tenēi ēilai prēi men, kaddan asma en Alnāsteinei. Sta ast 100% pōlai. Be tū nikaddan ni bilāi nika prīki Pōlin be pōlins. Be teinū tū jāu pagaūwuns laukītun komprōmisan sirzdau kriksţānans, pagūnans, pōlins, prūsans. Sta ast tēr stesse paggan, kāi tū arwiskai widāi, kāi Pōli ast tēr idiōtai, adder tebbei prawerru stwen giwītwei be bilītwei sirzdau pōlins. Kaddan tū mazīlai bilītun wisēmans, kāi tū ni assei pōlis, staddan tū jāu ni peisālai stawīdans retawīngins pawīstins, kāigi izrēizan turītun: prūsiskans rittuns, panzdau prawerru madlitun pater noster, segītun fizīkin be t.t. Laītawjai wisaddan segēi komprōmisans. Dirēis en tennans tenēi ast gīwan, adder ka ast tenēi.

2007.04.18 07:57 TikrintunCitātun

Nērtiks

As ni izpresta. Jā, mazīmai būtwei marginālin be giwītwei kāigi kwaitēimai. Sta būlai brēwingi, adder sta st egōizman. Tīt giwīntai, nikaddan ni wīrstlai turīwusis spārtan, kāi papekālai nussan zemmin. Garēi aīnat wīrst būwuwsis pjāutan, penningai wīrst aīnan auweztan en Waršuwan be tālis. Mazīngi panzdaumai Prūsai aulauwusis, beggi tenēi tēr kwaitīwusis giwītwei per subban, en swāise kāimiskan kultūrin. Adder tenēi ni giwijja en Tibetu anga Siberijai, tēr na wēisewingin zemmin sirzdau Miksins be Polins. Kāi pregiwītwei stwi, prawerru būtwei dwāiwarst izpretīngaisn be dwāiwarst spārtaisin nikāi debīkaišai kāiminai. As asma patriōts (prasītan, as bilāi kāi as asma Prūss, ni Pōlis) be as kwaitēi spārtan per māise tāutan. Kāi ni būlai tālis Pōliskan anga Mōskaliskan kolōnijan. Kāi turītun stan, prawerru amziskan aumenin, aumenin, kāi ni asmāi Pōlins nianga Miksins, tēr Prūsans. Ik katōlicizman, jūdaizman, hinduizman be t.t. mazzi būtwei mennei pagapts per šin kakīnslin, as wīrst tērpauwuns din. As wīrst dīliwuns stwi, per Prūsan. "Laītawjai wisaddan segēi komprōmisans. Dirēis en tennans tenēi ast gīwan, adder ka ast tenēi." Jā, tenēi turri swāise tāutan, swāise billins en skūlimans be spārtan (relatīwai kitēimans eurōpeiskans tāutans) swāise religiōnin. Akiwīstai, mazīngi mazīlai turītun tūls, adder empirzdan turreis ka tennei turri, panzdau enkaīninais tennans. Bilāis, ka Tū segēi ni ter per swāise prūsibin, adder per Twāise tāutan?

2007.04.18 13:07 TikrintunCitātun

Kareusnā

Stwi ast interessani nawwinisku iz Taplaukans, Nadrāwan. Sta bēi 4 sakkin, stan mettan. Iz Kunnegsgarban en Tilzin jāja autōbuss. Ērgi kittan stāminadeīktan (Skāisgirans) prawerru dabber ilgai jātwei, adder ainassei gennan bēi prawerīngi izlīztwei en "tualattan". Shtīritajs ni kwaitēi stalīntun autōbusan, adder ēnwangan bēi stalīwuns tennan be genā gūbi en meddin. Kitāi jātwaišai izlīzi iz autōbusan, kāi dūmaulai. Niggeistai tenēi kirdīwusis šausmiskan wakkan, kāi skebbelai skatēi en galwai. Shtīritajs be stāi, kwāi bēi prei autōbusan bigga en meddin be en penkei minūtans perpidda līkutan mergīkan, kwāi bēi zūrgi penkei mettai. „As engūbi en meddin be widāi tennan, kabīntin en gaŗŗu sen wīrbin, jāu est audussintan. Staddan as bēi krīkstusi”, - gērdauwusi genā. Mergīka dwīsi brendu be nika ni bilāi. Tenā tēr etwerrentei akkins, auwīri tennans, ikāigi akkis gulli. En desimt minūtans autōbuss stāi prei stēisan Taplaukan stāminadeīktan be en autōbusan enlīzi dwāi zmunēntei – mergā be maldūns. Widāntei tennans mergīka niggeistai gērdauwusi: „Mūti, mutrīka, enkwendau tū augūbi? Tū gi bilāi, kāi sta ni wīrst wargīwus”. En autōbusu pastāi tusnan. Zmunēntei wissan izpretta. Wūraišai kwaitēi dīwai izlīztwei iz autōbusan, adder štīritajs auwīri wartellins be tenēi pastāi auweztan en milīcijan.

2007.04.18 22:40 TikrintunCitātun

Glabbis

Ō, sta ast spārtai spārts prēipalis. Jā, Taplaukai, sta ast arwiskai retawīngi deīktan. Rēizan mes jājamai iz Tapjawan en Rāmintan. Be niggeistai nūse automōbilin striggus prei Taplaukans. Ka nika wārgan preipallus en motōru. Sta bēi jāu bītan be mes nika ni mazēi segītun sen automōbilin. Be mes turēimai sindītwei en automōbilu pastippan naktin stwen en Taplaukamans. Be as widāi, kāi sta ast kāigi stawīdan Twin Peaks, kwei ast skrīzis (sankryža) sirzdau swītans. Sta ast pastippan līkuts kāims, kwei ebtikka si trīs galwas pintei: en Kunnegsgarban, en Tilzin be en Instruttin (en Instrāpilin). Stwen en naktin sta ast kāigi stāminadeīktas punktan per "furrans". As mīri, kāi sta ast eīsku, ka ast furrai (sta ast stawīdai ilgai kraulismōbilai). Stwen en pinti stalāi mangas be štīritajai izlīze iz furrans be ēit prei mangans. Panzdau tenēi wisāi ēit en blāuskins na Prēigaras krāntan be stwen segēi wissan, ka tenēimans prawerru segītun. Iz Prēigaran izēit kupsīns. Be pastippan naktin mes bēimai stwen be dirīwusis en stans retawīngins pawīstins. Be as mīriwuns: ni ast mazīngi izjātwei iz stan deīktan. Adder ezze stan prēipalin sen mergīkan. Nū, mazzi būtwei sta zentlina, kāi autōbusas štīritajs turēi sāitan sen ainuntkawīdan nōseilin iz stan meddin. Arwiskai, sta ast mīstiki. Nērtik: Tū kwaitīlai waīstun ka as segēi per māise Tāutan? Etwinūis, adder neggi tū, neggi ainunts iz tēntiskas fōrumas zmūnins ni peisālai teinū nika prūsiskai, ik pirzdau 7 mettans, as be dabber aīns zmūi ni pagaūlai dīlatwei sen Mikkelin ezze billin. Tū peisālai teinū pegattiskai be, mazzi būtwei, tū būlai staddan deiwūtiskan. Laītawa ni turri nika swāise. Be tū nika ni waīda ezze stan. Pērka prawerru kitawīdintun stans wūrans katōliskans zmūnins, ik tenēi jāu ni wīrst bilīwusis prūsiskai? Tū ni mazzi kitawīdintun īr swāise ginnins en Alnāsteinei. Tū nika ni atrāi mennei ezze stan. Ka tū šāi mennei bilāi? Sta ast tēr wirdāi, nika tūls. Ik tū kwāi turītun swāise zemmins sen swāise garrins, sta ast prastan. Sta turri būtwei twāise priwāta zemē (p.p., sodellis) be stwen tū mazzi turītun wissan, ka tū kwaitēi - garēi, penningai, prūsiskan, be wissan kittan. Mennei ni prawerru stawīda katōliska wālstis, kāigi Pōli. Dīnkun! Be šin mettan as jāu sadīnuns 9 garrins.

2007.05.03 10:21 | Katōlai vs. ōrtodōkšai TikrintunCitātun

Glabbis

Ezze katōliskan āumenin jāu pastāi peisātan, teinū as kwāi gērdautun ezze ōrtodōksiskan āumenin. Ast di šlaitīntan, ikāi pirmāi, dīgi antrāi dīnkaui dēiwu per swāise "stebbulins". Pirmāi (katōlai), kāigi wīdimai, dīnkaui dēiwu per stan, kāi wissan pastāi deggintan. Adder ōrtodōkšai? Ka ezze tennans? Ka ast swintan per tennans? Nū stwi ast dabber ainā istōrija. Sta bēi niwūrai - 17 sakkes naktin. Autōbuss sen ōrtodōksiskans piligrimans jāja ezze Kunnegsgarbu en Wilnin. Sta ast stawīds ōrtodōksiskas turizmus, kaddan zmūnei niplatīntei jāt pa kīrkins. En Wilnei en wurāmistu ast ainā stawīda kīrki. Tenēi jāja enstwendau. Be niggeistai naktin en 4 stundins pirzdau Kaūnan autōbuss pagaūwa degtwei. Tālis aīns "nōseilaniks" paps Michaijls gērdaui: "mes wisāi mīga be niggeistai autōbuss endegguns, staddan mes wisāi bīgusis prei dwarrins be šāi arwi stebbulin preipalla – autōbuss stāi be dwarris subbai etwerre si!!!" Panzdau tāns waiţāi, kāi tenēi izbīgusis iz autōbusan be stwen bēi labāi laītawjai, kawīdai pagalbusis tenēimans – laītawjai dāi tenēimans īdan. Kaddan ōrtodōkšai bēi īdusis wissan, tenēi gūbi dirītun en swāise endeggusin autōbusan. Stwen degguns wissan. Paps Michajils gērdaui: "Niggeistai antran stebbulin preipalla. Mes mazēimai aupaltun en deggašasmu autōbusan tēr aīnan pawīstin – sta bēi ikōna sen Swintan Niklin. Izrēizan mes paprettamai, kāi mes pastāimai gīntan šan naktin. As mīri, ik mes ni turīlimai stan ikōnan stwen, mes ni mazīlimai izbīgtwei iz autōbusan..." Wilni dāi nawwan autōbusan, tenēi madliwusis, īda, mīga en Wilnei be jāja etwārtai. Nū, stwi wissan ast eīsku, kāi kaddan dūms tikka, štīritajs stāi autōbusan, etwerre dwarrins be wisāi izbīgusis. Adder dirēiti, kāigi ōrtodōkss teikāi swāise istōrijans ezze stebbulins. Kāigi as wīda, galwasdelīks ast īstun be teikātun istōrijan ezze ōrtodōksiskans stebbulin.

2007.05.04 08:48 TikrintunCitātun

Nērtiks

Sta ast jāu ni pīrman rēizan, kaddan autōbuss sen pilgrimans turri tragiskan prēipalin. Rettawingi, gi sta ast pilgrimausna be prawerru būtwei pa krikstjāniskas Jehōwas gīnsnan. Nū, kriksjānamans prawerru druwītwei, kāi tenēisan Jehōwas ast wiswēigi. Adder šāi, kwāi jāt pilgrimautwei, ni drūwei en šin dōmatan. Wissan ka tenēimans preipalla, ast tēr "Jehōwas sūndus" per stawīdan nidrūwisnan. P.S. Turrimai rettawingin billiskan situaciōnin. Ik bilīmai ezze katōliskan Dēiwan, nūmans prawerru bilītwei Jehōwa, ni Dēiws, beggi Dēiws ast tēr baltiskan. Adder ast aīnat dwiggubisku, kaddan bilīmai: "Swāikstas Dēiws ast Swāikstiks". Dēiws mazzi turītun dīgi empīriniskas zentlisnan, adder dīgi turri kōnkretan zentlisnan (Dēiws Ukapirmas).

2007.05.04 10:18 | Sektis TikrintunCitātun

Glabbis

Nū, as ni waīda nika ezze wissans stans kriksţāniskans sektins. Iskwendau as mazzi waīstun kas iz tenēimans turri kawīdans dēiwans. Kāigi as mazzi waīstun – kwei stwen ast īzus, adder kwei stwen ast jehōwa, kwei stwen – baal zebub, lucifērs be tīt tālis. Sta ni ast māise astis. Ast di tūlin sektis – ast katōliska sekti, ōrtodōksiska, luteraniska, nawapōstaliska, marmōniska, jehōwiska be tūlin kittans. Mennei ni ast interessanti segītun ka nika, kāi waīstun ezze tennans – kawīdai deiwāi stwen. Nūse wīrds “Dēiws” ast ni tēr baltiskan, adder perōniskas indoeurōpiskas wīrds per dāngus lūdin. Adder mes wīdimai stan subban emnin (tenesse variaciōni) en kriksţāniskamans billins – devil, teufel, djawol. Sta ni ast dāngus lūdis! Sta ast spārts smejjinan. Ukapirmas be Dēiws, sta ast stan subban. Ukapirms ast tēr epītets, - Ukapirmas dēiws ast kāigi Galwas dēiws. Stesse paggan, as ni mazzi paprestun, Nērik, pērka tebbei turītin astins sen jūse kriksţāniskans sektins en Pōlai? Stawīdai zmūnei jāu turri en swāise galwai wissan emprīkiskai.

2007.05.05 19:15 TikrintunCitātun

Nērtiks

Tempars Glabbis. Kaddan as segei ka nika empiri sen ainuntan, mennei ni ast swarewingi, en kawidsei sektin tans ast, adder ka mazimai segitun empiri. Kaddan segeimai ainuntan empiri, as ni turri miritun kaigi tans, adder as teisinna tenesse presnan, ik tans teisinna maise. Nuss rikautajs ast katoliks (ukamazzais tit ast biliwuns pirzdau mettan). Adder tans segei spartai tulin per Prusan, prusans be prusiskan. Kasse paggan ni mazzimai empiri dilitwei sen Mantan, Mikkelin anga Erkan, ter beggi tenei ast katolikai? As jau turri per subban ainan waitjasenin sen nuse ginnin, kas ni mazei segitun ainan pawistin per prusiskan billin, beggi tans ni mazzi segitun stan empiri sen zmunins, kas ni milai tenesse Jehozua. Madli, seimai gaudraisai.

2007.05.10 14:46 | Ukrāiniskas humōrs TikrintunCitātun

Glabbis

Klussis bēi en antimōskawiskai ukrāiniskai konferenciōnin be gērbuns mennei stawīdan anekdōtan: Ukrāininai. En pinti stalāi ukrāiniskas pōliciskas. Tāns stāi automōbilin be gērdaui: - Etwerreiti empakkinsenin! - Stwen as ni turri nika, stwen wissan ast labban. - Etwerreiti empakkinsenin! - Nū, mazzi būtwei, ni prawerru? - Etwerreiti empakkinsenin! štīritajs etwerre empakkinsenin, adder stwen ast nāws be bīli durēi. - Adder ka sta ast? - Nū, tīt sta ast tēr pat mōskals. - Jā, kawīda šaūsmiska subgalīnsna!

2007.05.11 16:36 TikrintunCitātun
renata bitinelio	kails:) Asma laitawini, asma gimmusi en Kēdainan. �*lāit gīwi en Pažaisislan. As mīli bittenans, meddinans, assaranans be bāltan tautans

2007.05.11 22:13 TikrintunCitātun

Glabbis

kaīls, mazzi būtwei tū assei tēr stawīda prūsini, kawīda buwinna en Laītawai! kasse paggan tū mīri, kāi tū assei laītawini? Jeigu tau reikia pasakyt kur esi, tai reikia vartoti naudininką (en Laītawai - Lietuvoje), o ne galininką (en Laītawan - į Lietuvą). As dīgi mīli bittins, meddins, azzarans be baltiskans tāutans (mazzi būtwei tū kwaitēi gērdautun - be baltiskans amzins?). Widāi tū swāise blāndans? Nū, labban. Ik tū mīri, kāi tū assei laītawini, kasse paggan tū pagaūwusi mukīntun prūsiskan? Sta ast interessanti.

2007.05.12 12:35 TikrintunCitātun

renata bitinelio

Kaiils, I now will answer english, becouse my pruss is yet very bad,- htere are the first step of my prussian. Few years ago I studied in VU lithuanian filology, and also has baltic filology, and a bit of pruss, but all these forgoten. I am interesting very much in the old baltic languages,- in their I feel the old spirit of indoeuropierian prolanguage... I love very much baltic culture. I am laitawine (maby my grand-grand-grand pierients were pruss:))),-( its joke),- I am laitawine realy. But lithanians, prusians and latians are as the brothers,- the same baltican sanquis are in us. Now is only i week when I started learning prusian. Karina and Martin are helping me to learn prusian. In this forum I found many interesting baltic tems, but I understand a little only...,but I will learn

2007.05.12 17:20 TikrintunCitātun

Glabbis

Well, what do you mean saying that you are Lithuanina girl. Of course, i understand that you were born not earlier than 16 febr. 1918 somewhere in Baltic lands but i am smiling when i see how people say: i am lithuanian. They even don't think what it means - "lithuanian". Most stupid features of our modern times are that people mixed two different notions: - citizenship - folk (nation, tribe) You know, once i sat in cafe in Palanga and waiter came, he was a nigger. He came to our table, i was shocked and i didn't know what to say. After some time i started speak english. Then something else. But in the end, we understood that he could understand just a one language - it is lithuanian! Well, i didn't ask him who he was. But i am sure, if i asked, he would answer me: i am Lithuanian. I understand that he was born somewhere in today's Lithuanian territory and has official Lithuanin citizenship but still this is not a reason to call him a Lithuanian. Human mind works like this: 3 generations passed and then man can say: all our ancestors lived in this place already for 1000 years.... You can take any example: well, Kuršai of Kurzeme who settled here in Semba in 16th century, already in 17th century told to Pretorius (who asked them what they remember about their ancestors) that their ancestors had been living here in Semba for many thousands years. Well, what is now? Now we have the last of Kuršiai - Jokaits in Nerija, Deckaits here in Semba. Well, i didn't ask Jokait, but our Deckaits says: now i am Russian because i have a pasport of Russian Federation! (i am sure that Jokaits says: now i am Lithuanian). What can you know about your ancestors? We all are in the stupid machines of govermnent that plays people how they want. So i want to tell people when they tell me - i am Lithuanian, i am Latvian, i am Russian and so on..., - people, think better what you are talking about your origin! Ask some accidental person somewhere in Vilnius: "sorry, please tell me, are You a balt?" I am sure that 99 percents would answer: "no, i am Lithuanian". People just don't want to think what is this stupid citizenship, and what is real origin. Today's Lietuva is even not a country of "vasario 16 d." and even not a country of 1991. Now it is new EU/ES "Lithuania" where nothion of nationality and folk origin is absurd because goverment leads such a politics of destruction of "Balt" in the heart of every Lithuanian Citizen. That's why it is very pleasant that still some people remember about Baltic and have interests in Prussian culture because "Prussian" is free from any state/governmental ideology of betrayal and business! "Lithuanian", "Latvian" and so on, these are just artificial state formations of modern times, no more. First they were neccesary to resist Russian, German, Polish occupations. Now these terms lead to the death of Baltic culture. This is a strange paradox but it works like this.

2007.05.13 06:39 | reply TikrintunCitātun

renata bitinelio

Few people, who saw me the first time, asked me too, "are I am realy lithuanian?"... So I dont now, what where in my roots realy, maby not lithuaninans...I dont now, how interesting it would be for me, I cant know... Prusian language is the most archaical, lithuanina is the second...Now I am whriting the job about teolingvistika and the old prusian and lithuanian is the best sourse of studying the olds meenings of words... (How in ide were created words...its very very interesting)... THANK YOU-PRUSIANS, THAT YOU ARE (for me it was the best new, that you are not dead, and your language is resurectioned)

2007.05.13 22:03 TikrintunCitātun

Glabbis

lietuvė tu ar ne lietuvė - aš ne apie tai. o kadangi atrodo tu mano humaro ir nesupratai, tai matau, kad visai ne anglė! kalbu, kad man labai keista, kad žmonės savo galvoje dabar gyvena ne žemėje, o valstybėje. nėra tokios tautos - Lietuva, tai tik tokia valstybinė dirbtinė nacija - kratinys iš visų su savo valstybine kalba. noriu, kad baltai būtų laisvi, o ne vastybių kalėjime. niekada nebus baltų vienybės, jeigu žmonės ir toliau turės valstybinę identiškumą (Lietuva, Latvija). o Lietuvoj apie tai niekas nekalba. jeigu klausti apie tai, na viskas - tai dabar jau bus tyluma! nėra jau baltų žmonių Lietuvoje. o kur tas Pažaisislan? kaip tai lietuviškai? įdomu dėl teolingvistikos. labai svarbu tyrinėti toponimiką, kur yra baltų religijos pėdsakai. bet svarbu ne tik tyrinėti, o tai naudotis gyvenime. o tu dabar galbūt doktorantė? tu gal rašyk bent vieną sakinį prūsiškai, kitaip taip ir negalėsi rašyti prūsiškai.

2007.05.14 18:03 TikrintunCitātun
renata bitinelio	:) Glabi, as nelabai gerai suprasdavau, kai rasydavai anom kalbom, truputi veliau-galbut rytoj parasysiu reply, ir siek tiek prusiskai pabandysiu, nors su klaidom

2007.05.15 09:19 TikrintunCitātun
Glabbis	o kodėl nesuprtai? argi nėturi žodynų? na, aš tai negalėjau žinoti - supranti ar ne. maniau, jeigu žmogus rašo, tai reiškia turi suprast. gerai, tu būtinai prūsiškai pabandyk nors vieną sakinį parašyt.

2007.05.15 10:44 TikrintunCitātun
Nērtiks	Tēmprai Glabbis be Renata! Per waitjāsnans en kitēimans billins (laītawiskai, pōliskai, ēngliskai) ast delīks "Waitjāsnas en kitēimans billins". En šismu wippin bilāimai prūsiskai. Ik kwaitēitei tālis westun šin waitjāsenin, peisāiti na PM be as wīrst prawedduns Jūsans pōstans en nāunan tēman en "Waitjāsnas en kitēimans billins".

2007.05.15 18:00 TikrintunCitātun

renata bitinelio

Kails, my dears prusians friends prusiskas sakinukas zadetas: Kails. Etnistinan erzinatun si. En Prusan foruman ast spartan interesantan gruppan . Sta ast pagalba mukintun si prusan bilan Dabar Glabiui atsakymai: Pazaislis yra netoli Kauno, labi grazi vietove, senas kamalduliu vienuolynas, jei stovykla darysit Lietuvoje, butinai kvieciu is svecius uzsukt pabendraut (susitarimui 865840801 mob. mano), teolingvistikos -labai tam padeda prusu kalba, pac senovines formos, dabar, kai mokaus sia kalba ir pazodziui verciu, daug prasmiu is sono kitaip nusvinta, kada veliau konkreciau atsiusiu savo pamastymus apie tai. as, tiesa, ne doktorante-baigiau VU lituanistikos bakalaura ir patingejau testi studijas:) toponimika bus idomu panagrinet. Neri, as issiversiu ir tavo pasisakyma ir atrasysiu, kaip mokesiu

2007.05.15 18:02 TikrintunCitātun
renata bitinelio	Supratau, Neris praso rasyti tik prusiskai, tai Glabi, jei ko daugiau noresi paklaust [email]renata@prusai.org[/email]

2007.05.16 10:12 TikrintunCitātun

Glabbis

Ō, Nērtiks ast spārts stūrns moderatōrs! Nērtik, etwinūis, adder ik tērpautun twāise metafōriskan lōgikin be endirītun, kāi nūse fōrum ast gīwatas mōdelin, dirēis, staddan tīt būlai: ik tū jāsei en autōbusu be tū erzināwuns si sen mērgan, kawīda kwaitēi bilītun prūsiskai, adder dabber ni mūka. Be konduktōrs gērdaui jūmans: "stwi en nūse autōbusu jātwaišai turri bilītun tēr prūsiskai, adder ik kwaitēitei bilītun ni tēr prūsiskai, jaīti en kittan autōbusan". As ni mīri, kāi tū ēilai en kittan. Renāta: twāise blāndas (klaidos): būlai walnan (būtų geriau): "enimmumni erzinātun si. En prūsiskasmu fōrum ast spārtai interessanti gruppi. Sta pagalba mukīntun prūsiskan billin". Ezze klaštōran en twāise kāimu, - nū, mennei būlai walnan, ik sta būlai baltiskan klaštōran. Stwen mērgas turri zmūnintun Gabbitan (Gabiją) be pakūnstun Swintan Pannu. Staddan mes mazīlimai pagattawintun nūse Prūsiskan Liskan stwen prei stawīdan baltiskan klaštōran.

2007.05.16 14:10 TikrintunCitātun

Nērtiks

Jā, adder as mīri, kāi tēr en šismu wippin prawerru bandātwei peisātun prūsiskai. Īr sen blāndans, wīrstmai tikrinnusis adder prūsiskai. Kaddan kwaitēimai peisātun ka nika en kitsei billin (beggi mazzi di būtwei brendu izrēizan peisātun prūsiskai ezze wissan), staddan ēimai en "Waitjāsnas en kitēimans billins". Staddan "baltiska kultūri" wippin būlai appin stēisan prūsiskan billin per wissans, kwāi laukijja. Nūmans prawerru minimazītun kittans billins en šismu wippin. As sīriskai perwūkaui Ten, Renata! Etwīnuis, ik as bēi per stūrns! ---------------- Glabbis, as nadrūwei, kāi en šismu klaštōru ast dīgi zmūnintan Jehōzua, kāi nūss ginni mazīlai jātwei stwen sen mans ;-)

2007.05.17 08:16 TikrintunCitātun
Glabbis	Nū, as pastippai ni mazzi izprestun – kasse paggan zmūnei turri kriksţāniskans religiōnins en swāise galwai be segēi baltiskan kultūrin ainakīsmingiskai. As ni mazzi paprestun – kāigi sta wissan mazzi sendātun si en galwai. Izpretingi, sta ni ast māise astis, adder as ni mazzi izprestun stan.

2007.05.17 12:02 TikrintunCitātun
Nērtiks	Nū, sta bēi tēr glaūda. Kāigi Tū wīda, Mikkels ainuntkawīdai sejja šins pawīstins. Ik sta būlai lōkals katōlicizmus - as izpreslai, adder tāns bilāi aīnan rēizan ezze uniwersalizman, āntran rēizan ezze lōkalin kultūrin.

2007.05.17 16:20 TikrintunCitātun
renata bitinelio	Nertiks, Tu Nibei Per Sturns. As Izpresta Tawan Kwaitan Peisatun Prusiskai, Be Sta Ast Pagalbton Mukintunsi Prusan Bilan

2007.05.17 16:31 TikrintunCitātun
renata bitinelio	dinkun tebei per perwukausnan:)

2007.05.17 16:32 TikrintunCitātun
renata bitinelio	dinkun tebbei per perwukausnan:)

2007.05.17 17:21 TikrintunCitātun
renata bitinelio	as aupaltun blanda - bulai walnan -"as izprestUN"

2007.05.17 17:59 TikrintunCitātun
renata bitinelio	paggan kristtanistanas: man sta ast tuls giwu ginnisku sen Deiwen, nikai religioni

2007.05.18 09:32 TikrintunCitātun

Glabbis

"Nertiks, Tu Nibei Per Sturns. As Izpresta Tawan Kwaitan Peisatun Prusiskai, Be Sta Ast Pagalbton Mukintunsi Prusan Bilan" - tū ni bēi per stūrnan. As izpresta twāise kwāitin peisātun prūsiskai be sta ast pagalba mukīntun prūsiskan billin. "dinkun tebei per perwukausnan" - tebbei "as aupaltun blanda - bulai walnan -"as izprestUN" - as aupalla blāndan "paggan kristtanistanas" - jei tu nori pasakyt – dėl krikščionybės, tai reikia geriau taip: "ezze kriksţāniskwan", bet jeigu tu nori imt "paggan", tai reikia visada tai statyti užpakaly,t.y.: kriksţāniskwas paggan (kilmininkas + paggan) "man sta ast tuls giwu ginnisku sen Deiwen, nikai religioni" - stwi as ni pastippai papretta (čia ne labai supratau), man – ar tai lietuviškai ar angliškai? ik tebbei tuls interessanti ginnisku sen Dēiwan be baltiska kultūri, kasse paggan ni turītun baltiskan drūwin? Wissan Nūse ast nūse. Stesse paggan nūse Dēiws ast Nūse Zemē, be sta ast walnan, nikāi Rōmas zemē.

2007.05.18 09:44 TikrintunCitātun
Glabbis	Nērtik, as ni izpresta kasse paggan tū stwi bilāi ezze Mikkelin, as papeisāwuns ni ezze stan. As bilāi ezze prastan pawīstin – ik ast baltiska kultūri, turri būtwei baltiskas drūwis. Sta ast prastan. Metafōriska lōgiki stwi būlai stawīdan: As buwinna en Laītawai be bilāi wālkiskai sen laītawiskans zmūnins.

2007.05.18 10:07 TikrintunCitātun
renata bitinelio	Dinkun tebbei, Glabi

2007.05.21 17:27 TikrintunCitātun
Nērtiks	[quote]Tu Nibei Per Sturns[\quote] Prawerru būtwei "per stūrnan" (neutrum). Etwīnuis, māise blānda.

2007.05.21 18:36 TikrintunCitātun
renata bitinelio	sta ast prusiska bilīsnā "Sēn angzdres be wārnes zignāsnan" ?

2007.05.22 07:47 TikrintunCitātun
Glabbis	argi tau tai patiko? gal nesupratai, ką tai reiškia?

2007.05.27 10:47 TikrintunCitātun
Nērtiks	sta ast prusiska bilīsnā "Sēn angzdres be wārnes zignāsnan" ? Prastai māise. As asma prūss, tītet prūsiskan. Akrāts - pameddiskan.

2007.05.28 06:27 TikrintunCitātun
renata bitinelio	eīsku eīsku:)

2007.05.28 17:59 TikrintunCitātun
renata bitinelio	JATVINGIAN ( Sudovian ) Tabe mūsun, kas esei en dangun. Sventintas wirst tvajas emenis. Pereit tvojaa rikee. Tvajas kvaitas audastsin kaigi en dangun, tiit diigi na zemien. Mūsun deininin gertin dais nūmas shandeinan. Be atverpeis nūmas nūsans aushautins kai mes atverpimai nū aimas aushautenikamans, sklait izrankeis mans aza wisan wargan. Amen (srift: ū-uu)

2007.06.04 10:08 TikrintunCitātun
Glabbis	interessanti, kāi teinū budda aīns pōlis, kas migēi 19 mettans kōmu. būlai labban, kāi sta būlai labban zentlin per prūsiskans pōlins. sta ast kerdā per pōlins bustwei kāigi prūsai.

2007.06.04 21:01 TikrintunCitātun
Trinolds	Renata, izkwendau tu turi stan Jatawiskan tawesreizan? Nerewas wirdeins NI AST en Jatawiskan. Ja, sirzdau wissan... Prusas Tautas Preigara (Prusiskan Muziki) teinu ast en repertuaran steisan Lattawiskan Folk Radio. Digi ast likuta ebpeisasna ezze muzikantans :)

2007.06.04 22:33 TikrintunCitātun
Kareusnā	Sta ni turri di sāitan sen Narwiskan wirdēinan šlāit Renāta ni waīda ezze din. Stāi "jātawiska" bilā pastāi segītan iz prūsiskan be laītawiskan pra aīnan zmunēntin, ni lingwistan, kāigi as paminna. Ni turri di nikā sturnawīngi. Stas zmunēnts, prēi wīrdan, dīwuns stan tekstan be swāise jātawiskas wersiōnin pa lāitawiskasmu karēngun. Interessanti, a kwēi ast šis pōlis, Glabbi, kas sta ast?

2007.06.05 07:28 TikrintunCitātun

Glabbis

Ezze Jātawiskan, sta ast tīpiskas laītawiskas gezēiras. Ka prawerru per Laītawan? Izpretīngi, laītawiskas fētišas – pater noster be marīja laītawiskai be izpretīngi – mōderniskas karengus. Tīpiskas gezēiras: http://www.christusrex.org/www1/pater/JPN-jatving.html Eīsku, kāi sta ni ast Jātawiskan, tēr Paškas "Gezēiriskan", sta ast dabber aīns Pegato Paško. Adder niaīnunts nikaddan ni tērpau di, kāi waiţālai. Čysto litewska fantazija patriotyczna. Paška ast "lingwists", adder tāns ast laītawis en Amērikai. Be sta ast labā perwaidīnsna, ka mazzi segītun laītawis: patriōtizmus, nōstalgija + fantazijja. Jātawiskan ast nūse Sembiskan, be teinū as faktiskai peisāi jātawiskai. Ni, as ni waīda kwei stas pōlis, mazzi būtwei Nērtiks waīda.

2007.06.05 07:29 TikrintunCitātun
renata bitinelio	tikran,- sta ast Jozapas Pashkas (USA) tikinsna.

2007.06.05 07:49 TikrintunCitātun
renata bitinelio	tiitet as diigi tiit miiri (kaai Glabis)

2007.06.05 09:42 TikrintunCitātun
Glabbis	Ik tū dīgi tīt mīri, kasse paggan tū staddan pesāwusi stan tekstan stwi? mazzi būtwei tū kwaitīlai waiţātwei sen Paškan "paškiniskai"?

2007.06.05 09:57 TikrintunCitātun
renata bitinelio	Kas ast Paskus?

2007.06.05 10:44 TikrintunCitātun
Lantan	Renāta, Glabbi, jūs ezze stan põlin mazzitei paskaitātun http://www.lrytas.lt/?id=11807818861179597589&view=4 be http://www.delfi.lt/news/daily/Health/article.php?id=13398849

2007.06.05 11:14 TikrintunCitātun
renata bitinelio	Jatvingian paggan: en pagauusenu ni waiida, kaai sta ast teer tikinsna, Sparts interesant, kaai en billai zmuunewan, kwaai giiwi en Ašašininku be Kabelių skirtij, mazingi jaaustun jatvingian billan slaaidan (sz-šž, kg-td)

2007.06.05 11:48 TikrintunCitātun

Trinolds

Nu, as mīri tīt - ik en Laītawai mes turrimai zmunēntins kwāi bilāi en stesmu "Jātawiskan" staddan ok... staddan wis ast labban... sta mazzi butwei ast gezēiran... šlāit ik tāns turri ka nika iz lokalan izbilīsnan, jātawizija prusiskan, staddan as miri ka ni turrimai bilītun nika wārgan... šlāit Gailaguddijas jātawai ni turri swajjan billin... a turri turītun... as mīri, kāi ikkai nika ni turrimai iz wūran jātawiskan ērgi šandēinan, turrimai turītun pofigan ezze artefaktiskwan... šlāits billin brendu turītun amziskwan...

2007.06.05 12:57 TikrintunCitātun

Kareusnā

Tāns nika stwen ni turri iz dēiktiskan billin be izbilīsnan. Mazzi būtwei tāns īr skaitāwuns narwiskan wirdēinan, šlāit, kāigi tū waīda, stwen nika ni ast iz bītasbaltiskan. Sta ast prūsiskan lāitawiskan. En stesmu jātawisku turri būtwei bilāi tēr Paška. Guddijas jātawai bilāi teinū "belorusiskai", anga ēmpiriniskai mōskawiskai, beggi teinū stwen ast slawizaciōni be mōskawizaciōni be ezze swāise baltiskwan mīri tēr delli zmunēntins en Guddijai.

2007.06.05 16:50 TikrintunCitātun
Trinolds	Zmunei en Guddijai turi mukitun sin hotj stan subban "Sudawiskan"

2007.06.05 19:07 TikrintunCitātun

Kareusnā

Gīwan mazzi būtwei tēr stāi bilā, kawīda turri sāitan sen pragūbingiskwan be sen deīktan, kāigi prusiskan en nūsan prēipalin. A stan "jātawiskan" ni turri stawīdan sāitan, beggi ni pastāi di segītan pa reālins deīktiskans billas likkins. As ni izpresta, kasse paggan tu peisāi "turrimai turītun "pofigan" ezze artefaktiskwan". Ka sta zentlina? Ast di waīstan, kāi sembiskas dialākts turri spārts spārtan endīlinsnan ezze jātawisku.

2007.06.05 20:42 TikrintunCitātun

Glabbis

Ni Guddija, adder Krēiwa! Guddija, sta ast tēr laītawiskai. Krēiwjai ni kwaitēi mukīntun prūsiskan (adder ānkstais tenēi turēi stan subban billin, kāigi mes teinū turrimai) beggi tenēi turri tūlin ambiciōnins, kāi tenēi ānkstais bēi Debīka Laītawa (nū, sta bēi stāi laītawiska impērija en 15 mts). Tenēisan rōmantiskas ideāls ast Debīka Laītawiska Firstista. Be tenēi turri tūlins prōblamans sen swāise wālstin kwei ni mazīngi īr bilītun "belōrusiskai". Stesse paggan, as ni mīri, kāi krēiwjai teinū mazīlai mukīntun swāise billin. Tenēi ikkai laītawiskai dabber ni mūka. Nūse prūsiskan ast dīgi jātawiskan/ sūdawiskan. Stas pōlis ast iz Saldawan. Tāns ast prūss!

2007.06.06 10:21 TikrintunCitātun
Trinolds	Staddan kasse paggan mes bilāimai "Prūsiskan" a ni "Jātawiskan"???? Jātawai ni bilāi en prūsisku. Tenēi turēi šlāitewingiskwans, mes dīgi turrimai turītun stawīdans, turrimai turītun dwāi billins. Izkwendau Tū waīda kāi tāns ast prūss?

2007.06.06 13:40 TikrintunCitātun
renata bitinelio	kawiidas 2 billins? (prusan be kawiida)?

2007.06.06 15:49 TikrintunCitātun
Trinolds	Prusiskan be Jatawiskan....

2007.06.07 09:23 TikrintunCitātun

Glabbis

Martīn, as bilāi ezze stan, ka teinū ast, adder ni ezze stan, ka turīlai būtwei. Kasse paggan nūse Sembiskan ast faktiskai stan subban, kāi bēi sūdawiskan? Tū mazzi skaitātun ezze stan Kluššas artīkelin. Sta ast tenesse teōrija. Sta ast tīt, beggi 1500 sūdawjai pastāi praskajjintan iz Sūdawan en Semban en 13 mts. be Mikkels mīri, kāi tenēi mazēi spārtai endīlinusis Sembas zmūnins. Prēi kitan, , mazzi būtwei, staddan en 13 mts. dabber bēi tēr dialāktai, adder ni kitawīdas billas. Be billas šlaitīntan sirzdau Sembas zmūnins be Sūdawas zmūnins bēi fōnetiskan. Tenēi abbai ast wakkariskai-baltiskas billas zmūnei. Staddan en 13 dabber ni mazēi būtwei spārtan šlaitīntan. Stawīdans fōnetiskans kitawīdisnans mes wīdimai en Sembai jāu en 16 mts. Adder ezze Jātawas billin, ni ast eīsku, beggi Jātawa (tēntiska "laītawiska" Dēinawa be "Belōrusiska" Lidda, Gardina be stāi skrits) spārts ankstāi pastāi pagadīntan, beggi kriksţānai iz pussideinans perpiddusis kāupiskwan. Be ēmpiri sen kāupiskwan be kriksţāniskwan gūbi nawwa bilā – krēiwiska. Adder krēiwiska bilā ast faktiskai mišmašs iz mōskawiskan be wakkariskai-baltiskan dialāktans. Jā, teinū šandēinan Jātawjai turīlai turītun swāise billin, Sūdawjai turīlai turītun swāise billin, Sembas prūsai turīlai turītun swāise billin. Jā, adder tēr turīlai turītun. Tēr šandēinan, adder ni staddan en 13 mts. Adder teinū mes turrimai stan, ka mes turrimai. Krēiwjai īr ni mazzi tērpautun swāise "wārgan" baltiskan billin "krēiwiskan" en swāise wālstei. Adder sta ni zentli, kāi Paškas dialākts "paško" ast sūdawiskan. Teinū būlai labban, ik mes wisāi, wakkariskai-baltiskai zmūnei, tirīlai aīnan billin. Tēr panzdau, mes mazīlimai segītun swāise lōkalin dialāktans.

2007.06.08 18:07 TikrintunCitātun

Nērtiks

Jō, es esmi Pōmeddins, be mei bilō est pōmeddiskan. Literāliskan prūsiskan eīt iz sēisnan stēisan trīns diālaktans - ēmpirzdan sūdawiskan be sēmbiskan, panzdau dīgi pra Elbingas wirdeīnan sen pameddiskan. En eraīnai billin tikkusi billiska nōrmi, kāigi summi stēisan diālaktan. Paminnimai ezze swāise lōkalan weldisnan, adder šlāit aīnan nōrmin ni būlai prūsiskans lāiskans be t.t. Teinū. As nadrūwei, kāi kadāi wīrst būwusis telli Prūsai, kāi mazīlimai dirītwei gilluis - teinū, per kōmunikaciōnin nūmans prawerru aīnan billin, beggi ast līkutai nūse. Sta ni zentli akiwīstai, kāi prawerru izmirstun swāise diālaktans.

2007.06.08 18:44 TikrintunCitātun

Trinolds

Glabbi, Tu niezpreta ka as bilai... as bilai ezze stan ka stan Sudowiskan AST PRUSISKAN.... teer... sta ast bilitun "Sudoviskan"... ik ains waida "Mikelsikan" tans wirst ezprestun "Poshkiskan"... be jatawai turi turitun kawidans "jatawiskans" slaitawingiskans... ik tenei ni wirst, be wirst biliwus ter "mikeliskan" staddan tenei wirst aasimilitun sin en prusiskan amzin.... stan subban ast sen kashubai, stan subban ast sen latgalai...

2007.06.11 13:32 TikrintunCitātun
renata bitinelio	Nertiikai, ikkai mazingi, prasiilai papeisatun šlaitiitans sirzdau pomeddiskan, sudowiskan be sembiskan bitlan. Diinkun

2007.06.11 13:34 TikrintunCitātun
renata bitinelio	ooj: "billan",- ni "bitlan" :)

2007.06.12 15:44 TikrintunCitātun
Trinolds	As mīri ka mikkeliskan ast spārts labban "prūsiskan", šlait turrimai "šlāit" - nimazingi bilītun kāi wisāi prūsai stawīdai bilāi. Nu nimazīngi. As mīri kāi prūsai mazzi būtwei izprestlai mikkelsikan, šlait ni bilāi stawīdai.

2007.06.13 09:35 TikrintunCitātun
Glabbis	ik zmūnei ni kwaitēi mukīntun si, tenēi wisaddan mazzi aupaltun wissans tikslins. stesse paggan mes turrimai pegato-pamezo, paško-sudawo, krafto-tolkemito. ik Kukkurs ni kwaitēi dirītun en wirdeīnan, tāns gērdaui, kāi tenesse "prūsiskan" ast sen lattawiskans elamēntans.

2007.06.17 14:53 TikrintunCitātun
renata bitinelio	As diigi mīri ka mikkeliskan ast ukawalnan "prūsiskan"

2007.06.17 16:39 TikrintunCitātun
Trinolds	Jā, ast. :)

2007.06.21 08:53 TikrintunCitātun
Glabbis	Interessanti ka labban per prūsans bēi en Pameddei en stans Raīdes "swintikans". Kasse paggan Nērtiks nīka nūmans ni peisāi ezze stan?

2007.06.21 19:29 TikrintunCitātun

Nērtiks

As mazīlai peisātun ka nika, adder škūda mennei kērdas. Jūs astei deiwūtiskai zmūnei, beggi ni bēitei stwen. Aīns debīks chaōs. Aīns istōriks prei panniskwan bilāi empiriniskans faktans ezze wūrans Prūsans. Kāimas zmūnei ikāigi klausīwusis, adder perarwi dirīwusis tēr kaddan lāitei wīrta būwusis dātan. Biskin panzdau, desimt metrai ezze deīktan, kwēi turīlai būtwei prūsiskan pannisku, pagaūwa diskōteki. Aīna labā pawīsti bēi prūsiskan "Nūse Tāwe" en kirkin. Nū, be dīgi kāi turīmai penningans per autōbusan per Mikkelin be turrimai lāiskans. Dēiwan Dēiwas kwāits, kāi as ni mazēi dabber dātun Jūmans Jūse. Renata! As nadāma, kāi Tū dirīlai en Mikkelas lāiskan "Prūsiska chrestōmatija" be stwen laukīlai stan. As asma (es esmi) tēr prasts Prūss, niains lingiwistis. Mes ni waīda wissan ezze sēmbiskan. Lingwistiki wērpe mans reducītun girbin stēisan niwaīstan, adder mes aīnat mazīmai tēr ukawalnan aprōksimitun. Nikwēigi ni wīrst turriwusis pilnan infōrmaciōnin, kāi bilīlai, kāi mes bilīmai kāigi wūrai Prūšai. Adder immaiti ainuntkawīdan tēntiskan billin - anga ast stan stubban ka bēi pirzdau septinasimtan mettan? En prūsisku šī šlaitisnā ni ast mūseisan nikāi en kitēimans billins. Akiwīstai, as asma eninteressantan en pameddiskan. Adder stwi ēst (šlāit Elbingiskan wirdeīnan) ni turrimai niainans appins - ainagimmusins eksperimentāliskans dātans ezze billin. Akiwīstai, turrimai labban, lingwistiskan rekōnstrukciōnin, adder tenā ast dabber spārtais spekulawīngi be mazīngi Pameddinai bilīwusis zentlawīngi kitāi.

2007.06.22 05:57 TikrintunCitātun
renata bitinelio	Jaa, Nertikai. as turri chrestomatian, stwen tūlisku austabawingas teeikaan, šlait aš miiri -ni būtewingi būtwei peer labban linigwistan, kaai grazzai teitatūn. Twaaise teikaa ast austabawingi:) kiteisan- diigi

2007.06.22 08:34 TikrintunCitātun
Glabbis	Nērtik, eīsku, adder kasse paggan billas mukīnsna ni bēi? tū pat kwaitīwuns segītun stan. etrāis Kareūsnai ezze wariantin sen Elbīngan – mazzi tū dātun "nūse" lāiskans tenessei stwen?

2007.06.24 18:15 TikrintunCitātun

renata bitinelio

Ikkai bullai interesant (Martiin,...) stwi ast nūse prūsines Danutės Kančiūnienės senrinktaai en Miimeles skrites Trušku kaimu kursiskai wiirdai. (as etwinuis, kaai majse peisaali ast ii – ī, aa – ā, ee- ē... , beggi as ni turri steeisan prūsiskan literran ) LAAITAWISKAI- PRŪSISKAI - KURSISKAI LYGINTUVAS (laaitawiskan) - laaidigelza (prūsiskan) – pletiizeris (kursiskan) KOČĖLAS (laaitawiskan) – noplass (prūsiskan) – maangalis (kursiskan) KEPTUVĖ (laaitaw.) – papeeuka (pr.) – paanė (kurs.) LENCIŪGAS (GRANDINĖ) (laait.) – ratiinzis (per.) – kieedė (kurs.) GRIETINĖ (laait.) – greeili (pr.) – šmans (kurs.) SENELIS (laiit.) – tiitis (pr.) – ūpapa (kurš.) DRAPAKAS (laait.) - �*uoris (ni eiisku, kawiidas billas wiirds- per, anga kurš) PJŪKLAS(laait.) – zaagi (pr.) – žioogas (kurš.) ARKLAS (laait.) – artuman (pr.) - pamaarinkis KAMBARYS(laait.) -stubba (pr.) REPLĖS (laait.) – raplis pr.) – gniibštangis VEIDRODIS (laait.) – spiigelis (pr.) – zelkorius (kurš.) KOPĖČIOS (laait.) – treppi (per.) SPINTA (laait.) – šappan (pr.) - skapės (kurš.) LĖK�*TĖ (laait.) – škiiwi (pr.) MORKA (Laait.) – burkans (pr.) – germolė (kurš.)

2007.06.25 06:34 TikrintunCitātun

renata bitinelio

sta ast Mikkeliskai LAAITAWISKAI- PRŪSISKAI - KURSISKAI LYGINTUVAS (laijtawiskai) - laaidigelza (prūsiskai) – pletiizeris (kursiskai) – pletiizir [KW] KOČĖLAS (laijtawiskai) – nooplass (prūsiskai) – maangalis (kursiskai) - ? KEPTUVĖ (laijtaw.) – paneeuka (pr.) – paanė (kurs.) – pan [KW] = latt. panna LENCIŪGAS (GRANDINĖ) (laijt.) – ratiinzis (pr.) – kieedė (kurs.) = latt. kjeede GRIETINĖ (laijt.) – greeili (pr.) – šmans (kurs.) SENELIS (laijt.) – tiitis (pr.) – ūpapa (kurš.) DRAPAKAS (laijt.) - �*uoris (ni eiisku, kawiidas billas wiirds- pr, anga kurš) PJŪKLAS(laijt.) – zaagi (pr.) – žioogas (kurš.) ARKLAS (laijt.) – artuwan (pr.) – pamaarinkis - ? KAMBARYS(laijt.) -stubba (pr.) – ISTUB (kurš.) = latt. REPLĖS (laijt.) – raplis (pr.) – gniibštangis VEIDRODIS (laijt.) – spiigelis (pr.) – zelkorius (kurš.) KOPĖČIOS (laijt.) – treppi (pr.) SPINTA (laijt.) – šappan (pr.) - skapės (kurš.) – skaps [KW] = latt. skapis LĖK�*TĖ (laijt.) – škiiwi (pr.) – škjiivs [KW] = latt. MORKA (Laijt.) – burkans (pr.) – germolė (kurš.) – germil [KW] < latt. garj- melis „ilgs inzuws“? 1) http://prusai.org/wirdeins 2) Kwauka P., Pietsch R., Kurisches Wörterbuch. Berlin: Ulrich Camen, 1977 [= KW] Wuurai pruusiskai baltiskas paeeisenes wirdaai Kunstiskai tikiintai pruusiskai wirdaai Miksiskas paeeisenes wirdaai Slaawiskas paeeisenes wirdai Baltiskas paeeisenes wirdaai Baltiskas paeeisenes kalkis iz miksiskan

2007.06.26 08:42 TikrintunCitātun
Glabbis	mennei būlai interessanti erzinātun ezze stan sēimin, kwāi dabber mūka kursiskai. anga tenēi dabber bilāi? kelli zmūnei ast stwen? anga tenēi kursinīkai adder laitawnīkai, kwāi mūka dīgi kursiskai?

2007.06.26 09:48 TikrintunCitātun
renata bitinelio	tennei ast prūsai esse Miimeles skirtes, tūls as wiirst papeisawusi kittana reeizan

2007.06.26 09:59 TikrintunCitātun
renata bitinelio	"ezze", -ne "esse" :)

2007.06.26 17:29 TikrintunCitātun
renata bitinelio	Tennei waitaai laaitawiskai, be miiri, kaa staai wirdai ast prūsiški. Stwen buwinnaa Prūsai be Kuršiai. Teinū, kaai as waaista, buwinna prūsai be laitawjai. Stwen (en sirzdau Miimeles be Jokubawas ) ast 3 prūsiski kaaimai „Plikiai“, „Truškai“ be „Katkai“. En Trušku kaaimu ast prūsiskan laaidiskan Jurgutas buttan (prūsiška molinė „Jurgučio sodyba“)

2007.06.27 08:52 TikrintunCitātun
Glabbis	Biskin panzdau as wīrst dirīwuns en tāutaskartin kwei ast šāi kāimai.Interessanti, kāi stawīdai zmūnei (kursinīkai be laitawnīkai) dabber ast.

2007.06.27 17:21 TikrintunCitātun
renata bitinelio	steeisan kursininkan stwen nist, stwen prūsai be laaitawjai buwinna, ikaai arwiskai kas waiida?

2007.06.27 17:25 TikrintunCitātun
renata bitinelio	tennei miiri, kaa staai wiirdai astei prūsiski (mes waiida, kaa kursiski, tennei stesse ni waiida)

2007.06.27 18:01 TikrintunCitātun
Glabbis	na reikėtų jiems pranešt apie tai. na kaip taip, - dar nežino!?

2007.06.27 19:24 TikrintunCitātun
renata bitinelio	jaa, kaai as wiirst perjaawusi stwen (as ni bei ni reizan), anga Martiins, kaai wiirst perjaawusis (tens miiri)

2007.07.10 08:51 TikrintunCitātun

Glabbis

En Mīmelai mennei bēi enimmumni waiţātwei sen ten ezze Dēiwans. Tū turri en galwai wissan stan subban ezze swintans pawīstins stesses baltiskas kultūris, kāigi dīgi mes turrimai, adder tū dabber bilāi ezze stan, kāigi M. Pretōrius en 17 mts. Tāns dīgi peisāi ezze Baltīskan Kultūrin sen debīkan Mīlin, adder tāns aīnat bandāi eīskintun stan wissan bilāntei, kāi mazzi būtwei stwen ast swintai ēngelai be tīt tālis. Martīn, nū būlai spārts interessani erzinātun ezze tebbei kāigi bēi jūse pintega pa Mīmelas skrittin? Kāigi as papretta, jūs widāitei zmūnins, kwāi dabber bilāi sen "Būriška tarmė".

2007.07.10 14:03 TikrintunCitātun

Trinolds

Nu, wissan bēi spārts interessanti. As bēi kirdīwuns kāigi būrs ebkekka ezze stan kāi Prūsa šandeinan ast Laītawa, ezze stan kāi sta wissan bēi tēr farss - as mīri ezze stan "rewolucōnin" en Mīmelis skrittei. Jā tāns ast spārts interessanti. As tēr nikāigi ni ezpresta - tenāi ni ast kuršai, ni ast līkutai laītawjai, ni ast mikšai, ni ast prūsai. Tenēi bilāi kāi tenēi ast tēr būrai. Stāi būriska billā perwaidinas' ast maisāsna sirzdau kursiskan, prūsiskan, zemaītiskan be miksiskan. Tenēi bilāi spārts interessanti (izbilāi stans wīrdans) Stwen dabber ast dīgi Prūsai.

2007.07.11 10:00 TikrintunCitātun
renata bitinelio	Jaa tennei ast būrai sen makaroniskai (reizgiitai iz lait., pr., kuršių billai) :) Waitaai tūls, kaa tu asma kirdiiwuns en Priekule, Kėkštai be Kretinga?

2007.07.11 10:08 TikrintunCitātun
renata bitinelio	Interresanti, kaa stwen, kwei tu bei, tennei ni billai, kaa ast prūsai (teer būrai). En Plikiu, Triušių kaimu (Mikaločiai), (be Vejūta, Kristina iz Kretingai)..., tennei mennei billa, kaa ast prūsai.

2007.07.12 08:12 TikrintunCitātun

Glabbis

Ezze Mīmelin: Jā, sta ast arwiskai spārts interessanti. Martīn, kaddan tū jāu mazīlai segītun digital iz stan audio? As kwaitēi klausītun ka stwen ast. Jā, as mīri tenēi ast iz skallawjans, kwāi bēi en 16 mts jāu tēr "laītawenikai", dīgi iz "kursins", kwāi en 16 mts bēi jāu anga "kursinikai", anga "wakkaras zemaītjai". Mīmelas skrits ast debā zemē, beggi dīgi teinū stwen ast zmūnei, kwāi dabber mazzi bilītun: "ni asmai laītawjai". Renāta, stwi tū mazīlai skaitātun ezze Pretōrin: http://www.istorija.lt/html/pretorijus2004.html Sta ast II lāiskas. Teinū en Kaūnu jāu ast dīgi naws III lāiskas. Stwen tūlin ast ezze nōseilawingiskan kultūrin. Būtewingi prawerru turītun tenesse lāiskans en buttu. Tū mazzi kāuptun tennans, beggi tenēi dabber ast en laiskeīnamans. Ast en "baltos lankos". En chrestōmatijai turrimai aīnan tenesse tekstan.

2007.07.12 15:59 TikrintunCitātun
renata bitinelio	Diinkun, Glabbi

2007.07.13 13:02 TikrintunCitātun
renata bitinelio	Graaudu, nist stesse laaiskas en laiskeiimans. Teer Dusburgiečio "Prūsų žemės Kronika". �*laait (sta ast innteresantai tebbei) ast steeisan laiitawiskan griiman: CD "Žydi klesti bijūnėlis" (Aukštaitijos, Dzūkijos, Suvalkijos ir Žemaitijos dainos), CD "Kupole Rožė" (Rasų dainos) be R. Kisieliene "Rytagonė" ( apie sutartines bei jų šokius)

2007.07.13 13:04 TikrintunCitātun
renata bitinelio	etwinuis,- šlait, ni ulait:)

2007.07.20 06:51 TikrintunCitātun
renata bitinelio	�*an ankstāinan en augmensbuttu as aupallusi pūkin (pelėdą), grazzan debIkan pūkin:)

2007.07.20 11:33 TikrintunCitātun
renata bitinelio	Dis pippelis nidūrs - as bēi ainan mētran ezze tenesmu, labbai epdirēi tennan. Miilingis plāugzdas, debiikas akkis...

2007.07.21 20:50 TikrintunCitātun
Glabbis	Renāta, čia forume, jeigu tu dar nesupratai, negalima rašyt debiką "š". Nežinau, kodėl taip. Mantas nieko nesako apie tai. Kasse pagan īws ast pūkis? As ni kirdīwuns ezze stan. As waīda, kāi Angzdris bēi buttai ikāigi pūkis. Blānda: "pippelis nidūrs" prawerru: pippelis ast nidūran čia bus ne kaip lietuviškai wīrs ast labban genā ast labban azzaran ast labban

2007.07.22 07:19 TikrintunCitātun
renata bitinelio	pūki <52> [pūce MK] pelėda latinn. Bubo scandiacus, angl. Snowy Owl, vok. Schnee-Eule, teer sta ast ni gaiila, šlaait buttaniska (ne baltoji, o naminė, ni bielaja, a damašniaja) pūki

2007.07.22 07:34 TikrintunCitātun
renata bitinelio	sta ast pūki :)

2007.07.27 20:43 TikrintunCitātun
Glabbis	retawīngi, as waīda, kai "pelėda" ast "īws"

2007.07.28 06:50 TikrintunCitātun
renata bitinelio	Glabbi, Tū praswuns ezze Aswejan,- dirēis en www.asveja.lt

2007.07.29 22:37 TikrintunCitātun
Glabbis	eīsku, adder dirēis – per liskan būlai labban aupaltun deīktan na Prūsiskan Zemmin – ik en "Laītawai", sta mazzi būtwei - Mīmelas skrits, Skallawa, Sūdawa. sta ast jāu Auktaītija. Pēr mans sta ni ast labban. adder kasse paggan tū mīri ezze stan deīktan? ka ast stawen? mes jāu turrimai wariāntin en Zemaītijai, stwen prei Plattelin azzaran.

2007.08.04 15:20 TikrintunCitātun

Nērtiks

Dwāi dēinas ezteinū, as gūbi zukkautun be asma aupalluns maldan geguzzin. As ēima be jāute, kāi ainunts dirēi en men - as dirēi en zallin, adder stwen sinda geguzzi tenāi bēi izdirīwusi kāi as dirēi be pagaūne preipaus bigātwei. Tenā dabber ni mukēi skrāistwei - mazīngi ka tēr aumetti ligzdan. Ezze līskan - as turri mazīngiskwan en Galindai, prēi Seīnitstaban. Sta ast līkuts kaīms Kruklaūkai (teinū Kruklanki) tāli ezze kittans kaīmans, prēi graūdenin pagaūseņu. Stwen ast wūra skuli kwei mazīmai turritun lakciōnins be migītwei, adder dīgi mazīmai migītwei en lapeīnans.

2007.08.13 05:43 TikrintunCitātun
renata bitinelio	Biitan en Geiitis, Meddus be Daddas Swintiku mes gremmušas prūsiskans (be laiitawiskans) griimans. Ukkawalnas kwaitiisnas Jūmans ezze nūse prusinei Danutei.

2007.08.13 06:21 TikrintunCitātun
renata bitinelio	Debīka tuldīsna, kāi iz nūse senrinksnas („Panemunių Žolinčiai“) tikka tūls stēisan zmūnewinan, kwāi kwaitā interresantun si be mukīntunsi prūsiskan

2007.08.16 09:55 TikrintunCitātun

renata bitinelio

Prūsas Kultūris Bītan 2007 m. sillinas 22 deinan ( sabattikan) 17:00 stundin en Pazaisļu (Laītawa) 17:00 Pagaūsenis 17:15 Skaitasnā prūsiskas teīkas 18:00 Kērdan sen Grīman 19:00 �*maws baltiskas Geītkas Ikkai īmuns (immusi) delīkan, as maldīlai papeisatun ēr sillinas 1 d. (el.p. [email]renata@prusai.org[/email] adder 865840801) Kāi parjātwei: ezze Kaunas geļzapintisdwaru (adder autōbusasdwaru) jātwei sen 5 trōlaibussu en Petrašiūnan (Petrašiūnų) pausan ērgi wangiskan stāminadeīktan. Tālis ēitwei ēnilgan meddes, prō āustin stēisan Kaunan marrin. Emprīki ast nōpeisan "Pažaislio Kamaldulių vienuolyno ansamblis". Prei kāirai ast pints en Pakajjas Garban,- stwen ēitwei prō līkutans dwarrins

2007.08.17 21:14 TikrintunCitātun

Glabbis

Ezze liskan, as ni bēi prei gīrbautajan (be dīgi en switatinklu) jāu zūrgi trins sawaītins be teinū as wīda, kāi ēst wisāi kwaitīlai pagattawintun ainuntkawīdan "wāitin" – Renāta en laītawiskasmu klaštōran, Nērtiks en pōliskai skūlin, adder Klussis en Kunnegsgarbu be tāns subs jātwei ni mazzi. Sta wissan ast spārts interessanti. Jā, teinū sta būlai labban ebtiktun si en Sūdawai. Sta ast labs prāts. Adder ka nika bilāi mennei, kāi sta ni wīrst izpallus. Liskas en Alnāsteinei, kāigi Klussis peisāi, - eīsku, sta ni ast reālin. Mīritwei, kāi Mērs pagalblai prūsamans ast arwiskas gezēiras. As mīri, Wāitin wīrst būwus en Spallinas mīnsin en Skallawai, adder en Kursin zemmei. Dīgi izpretīngi, Sillinas mīnsin 21 – 22 dēinas ast spārts labs kīsmus per prūsiskans pawīstins, adder eīsku, ni en klaštōru! As mīri, en Assanis Līgins mazīngi ebtiktun si en Mīmelai.

2007.08.18 05:32 TikrintunCitātun
renata bitinelio	eiisku, dei, kwēimans nipreistalēi en Pazaislu, mazzi ni iimtun deliikan, be tenēi wiirst ni buwwusei adder, ikkai Tū segei ebtiktunsnan en Miimelei, segeis en kittan kērdan, ni en sillinas 22 :)

2007.08.18 19:44 TikrintunCitātun

Glabbis

Adder sillinas 21 – 22 dēinas ast Prūsas dēinas, beggi en 1260 m. pastāi pagaūtan Debā Prūsiska Senskisnā. Ka as mazzi šāi segītun, ik tīt jāu sta ast? Sillinas 22 d. ast Prūsas Deinā. Tū mazzi būtwei stwen en Pazaīslu, adder mes mazzimai kāimalukitun pillis gārbans en Skallawai. Kitāi ainuntkwei wīrst segīwusis ka nika dabber. En stan dēinan wiskwēi en Laītawai zmūnei wīrst pergūbusis en pillis gārbans, kāi endeglai pannu, beggi sta dīgi wīrst būwus Baltiskas Aīniskwas Deinā (Baltų vienybės diena). Stesse paggan neggi as, neggi kitāi ni mazīlai kitawīdintun stan dātan.

2007.09.01 09:48 TikrintunCitātun
renata bitinelio	Kawiids interessants pawiistis,- kāi en Laiitawju egzistijja Jotviniu ordins

2007.09.01 09:52 TikrintunCitātun
renata bitinelio	Stēisan Jōtwingin ōrdins

2007.09.01 10:23 TikrintunCitātun
Kareusnā	A sen ka ensegēi si stēisan jātawjan urdens? (Prawerru - en Laītawai "Lietuvoje")

2007.09.01 11:09 TikrintunCitātun
Glabbis	Renāta, ezze ka tū bilāi, as ni mazzi izprestun? Jātawiskas urdens? As mīri, kāi stawīds urdens ni ekzistijja. As ni kirdīwuns ezze stan. Iskwendau tū immusi? Mazzi būtwei sta ast zmūnei iz "kovarniai"? Ezze Debban Prūsiskan Senskisnan tū mazzi praskaitātun en Petras Dusburgas krōnikei (Petras Dusburgietis).

2007.09.01 12:30 TikrintunCitātun

renata bitinelio

Egzistijja. Nūse Mikkels ast erzinawuns (en intern.) mans, be 3 zmūnei ezze "JO" wiirst buwusei en biitu, per men sta ast spārtai interessantai, diigi as ni waiidusi pirmzdau nika. Ezze "J O", teer laiitawiskai: "Trumpa informacija apie ordina (is paruosto lankstinuko) : I�* ORDINO ISTORIJOS XIII a. 1-oje pusėje kryžiuočiai pavergė baltams priklausiusias prūsų gentis, o 1278-1283 m. ir jotvingius. Gyvenvietės buvo sudegintos, vieni gyventojai buvo išžudyti, kiti išvesti į nelaisvę, dar kiti pasislėpė gūdžiose giriose. Vyko didelė kilmingųjų šeimų migracija į kaimyninę palankiai nusiteikusią Žemaitiją. 1487 m. aplink Medininkų (Varnių) žemių Lietuvos Didžiojoje Kunigaikštystėje valdytoją kunigaikštį Jurgį Komiatavičių susibūrė jotvingių bajorų grupė. �*i data laikoma ordino įkūrimo metais. Ordinas buvo karinio pobūdžio. Jį sudarė kilmingosios Lietuvos šeimos, kurias vienijo jų senos tradicijos. 1495 m. �*v. Romos imperatorius Maksimilijonas I išleido chartiją, kuria minėtam kunigaikščiui suteikė privilegiją turėti Lietuvoje vasalų bajorų. 1541 m. Lietuvoje didysis kunigaikštis Žygimantas I patvirtino šią chartiją. 1590 m. Didysis kunigaikštis Žygimantas III iš naujo pripažino Jotvingių bajorų broliją. Brolijos sostas (valdymo centras) maždaug iki 1650 m. buvo Medininkuose, vėliau Raseiniuose, po to Kražiuose. Antroje XVII a. pusėje brolija buvo pavadinta “Jotvingių bajorų riterių ordinas, globojamas riterio ir kankinio �*v. Viktoro, garsaus valdovo ir gynėjo”. Iki XIX a. Pradžios ordino vadovai buvo vadinami prepozitais. Pranciškus—Ksaveras Komiatavičius buvo pirmasis įvardintas didžiuoju magistru. Ordinas veikė visoje Lietuvoje ir Žemaitijoje. Pagrindinės ceremonijos vykdavo Kražiuose, jų metu susirinkdavo daugiau kaip 100 žmonių. 1852 m. carinė valdžia ordiną uždraudė. Nuo tada ordinas veikė slaptai. Ordino nariai aktyviai dalyvavo 1861 ir 1863 m. sukilimuose. Sukilimus nuslopinus vieni buvo represuoti, kiti slapstėsi. Sumaišties metu dingo ar rusų buvo konfiskuotas ordino archyvas, atributai : Lietuvos valdovų raštai, privilegijos, vėliava, �*v. Viktoro relikvijos, iškilmėms naudojamos patrankos, variniai būgnai. 1918 m. Lietuvai iškovojus nepriklausomybę brolija buvo oficialiai reorganizuota ir tapo Jotvingių geležies kryžiaus ordinu, o 1936 m., siekiant atgaivinti tradicijas, jai buvo grąžintas senasis pavadinimas. 1937 m. popiežius Pijus XI atsiuntė Apaštališkąjį palaiminimą ordino didžiajam magistrui Jurgiui Komiatavičiui. Tarpukario Lietuvoje ordino didžiuoju kancleriu tapo Požerės klebonas prelatas Antanas Kaributas — Skinderis, kuris vedė savo geneologinę liniją iš didžiojo Lietuvos kunigaikščio Vytenio. Tai buvo neordinari asmenybė, savo įvairiapuse ir tiesiog kunkuliuojančia veikla daug pasitarnavusi ordino labui. Iki 1930 m. ordinas rezervuotai žiūrėjo į atskirus senosios Lietuvos Didžiosios Kunigaikštystės ne jotvingių kilmės kilmingų šeimų palikuonis ir retai juos priimdavo į savo tarpą. Ordino broliai buvo keturių rangų : komandorų (vyriausiųjų vadų), karininkų (vadų), riterių (bajoriškos kilmės asmenų) ir donatorių (asmenų neįrodžiusių bajoriškos kilmės). Pagrindinė ordino riterio nešiojama regalija — geležinis kryžius su dviem skersiniais, dengtas emale su averse pavaizduotu jotvingių riteriu ir viršuje apvainikuotas karūna. Ordino herbas — jotvingių Vytis — vaizduoja šarvuotą raitelį, kurio aukso spalvos skyde raudona penkialapė rožė. Ordino obalsis : In adversitate etiam gloriosi (Kovojantiems — garbė). Be bendros programos, skirtos visiems riteriams (riteriškų principų propagavimo, svetingumo ir t.t), principiniai ordino tikslai — jotvingių tradicijų ir šlovingosios senosios Lietuvos praeities atminimo išsaugojimas. 1940 m. Ordino veikla sovietų valdžios buvo uždrausta. 50 sovietinės okupacijos metų ištrynė iš žmonių atminties žinias apie Jotvingių ordiną. Apie jį nežinojo net istorikai. Tačiau likimas ordinui buvo maloningas. 2003 m. Kaune seno namo palėpėje atsitiktinai buvo surastas dokumentų ryšulėlis ir insignijos apie bene seniausią Lietuvoje Jotvingių kryžiaus riterių ordiną, pragulėję čia virš 60 metų. 50 sovietinės okupacijos metų ištrynė iš žmonių atminties žinias apie Jotvingių ordiną. Apie jį nežinojo net istorikai. Tačiau likimas ordinui buvo maloningas. 2003 m. Kaune seno namo palėpėje atsitiktinai buvo surastas dokumentų ryšulėlis ir insignijos apie bene seniausią Lietuvoje Jotvingių kryžiaus riterių ordiną, pragulėję čia virš 60 metų. Įvertinus ordino kilnius tikslus ir siekiant puoselėti senasias jo tradicijas 2003 m. gruodžio 9 d. paskelbta Jotvingių kryžiaus riterių ordino atkūrimo deklaracija, priimti įstatai ir statutas. 2004 m. rugpjūčio 25 d. ordinas įregistruotas kaip juridinis asmuo asociacijos teisėmis. Ordino tikslai : - senųjų Jotvingių kryžiaus riterių ordino tradicijų tęsimas - Lietuvos praeities atminimo išsaugojimas; - leidinių leidimas; - riteriškumo, meilės Tėvynei bei brolybės principų propagavimas; - bendradarbiavimas su panašaus profilio Lietuvos organizacijomis. Jotvingių kilmės bajorai į ordiną kooptuojami. Moterims pagal tradiciją suteikiami donatorių, riterių, karininkų rangai. Už ypatingus nuopelnus Tautai ar ordinui asmenims gali būti suteikti atitinkami rangai arba garbės nario vardas. Ordinui vadovauja Didysis magistras."

2010.03.30 11:09 | Dwāi sprāgai en Dēiniskai Galindai TikrintunCitātun

Glabbis

Spārts retawīngi kāigi ēit wissan. Ik ainunts dabber ni waīda, kāi mackāliskas galwas mīstan ast Dēiniska Galinda. Perwaidinnas, wisāi strāikai prīki mackāliskan rikaūsnan tīt ni padīnga tenēimans (be perwaidīnas, tenēi jāu tīt bijja), kāi mackālai jāu pagaūwusis pernaikīntun swāise wālstispilīnans, segīntei stawīdans effektiskans "šōu". Māise engnessenis, kai tenēi spārts kwaitīlai imtun nōdan ezze strāikamans be teīktun iz stan wissan teinū - trāuran. Be tīt erlaikātun swāise poziciōnin. Ast wiskēi akcēntitan, kāigi wisāi stāi prezidēntai be kitāi spārts spārts agresīwai bilāi - "mes wīrstmai pernaikīnusis tennans wissans (terōristans)". Sta ast spārts akiwīstan, kāi tenēi tīt speciālai wissan segīwusis. Tīt ast interessanti anga rikīs "klākis" subs ni waīda ka segēi tenesse speciālas šlūzis anga wis pat waīda tāns wissan spārts labbai be waidinna labban spektaklin. Mennei spārts interessanti kāigi ezze stans "terōristiskans aktans" en Maskōwai bilāi en nawwiniskwamans en Pōlijai, en Šwēdijai. Dīgi interessanti ka bilāi (eīsku nōrmalai) zmūnei en subbai Maskōwai? Krīger, ka tū mīri?

2010.04.01 18:43 TikrintunCitātun

krieger

As ni waīda gāncai ka gērdautun ezze stan. Beggi stwi st tūlin prōblamai: niaīnunts ni waīda kas spragīnuns — Putins anga čečenai, tēr zmunēi tēnti waīda kas sprāga. Mennei perwaidinna si: stwi mazzi būtwei wisawīdiskan: be čečenai, be Putins, be t.t. Teinū tūlin rassizmas: čečenai bilāi "prawerru galīntun mackālins", be t.t. Mackālai bilāi ezze imigraciōnin, karēusnan, be t.t. Ukawārgais kāi degeneratai telafōni be bilāi "as kwāi spragīntun / as wīrst spragīnuns ka nika"... As bei en "metro" (adder as bei en dēinan), staddan zmūnei bijāi be līkutan zmūnei bei. Adder teinū, mennei perwaidinna si, ast wis dīgi.

2010.04.01 21:16 TikrintunCitātun
Glabbis	As padirīwuns stesse Dōku pawakīsnan: http://www.youtube.com/watch?v=Yu6oL0Hwirc&feature=player_embedded Tāns bilāi lōgiskai be, mazīngi engērdautun, - tikrōmiskai. Tēr ni ast eīsku anga sta wissan ast arwi. Eīsku, wissan mazzi būtwei tēr spektāklin. Adder ka ast interessanti - en wīrdamans stesse Dōku ni ast telli agresiōni, kelli turri mackāliskas rikaūsnas.