Prēi prasīsenin ezze laītawisenin stesses deinaīniskan Prūsan.
Galwas pāusan > Galwas delīks > Baltiska kultūri
2007.04.20 14:19 | Prēi prasīsenin ezze laītawisenin stesses deinaīniskan Prūsan.
Antnis Mes sen Glabbin jāu pagaūnemai ebtarīsnan aīnan prasīsenin. Tāns ast etwaīduns, kāi ēn 16 m. ēn Nadrawai bē en Skālawai deīktingei buwwintajai enwaiţāi laītawiskai. Ēn māise endirīsnai stwi prawerru ebtarītun dwejjan prōblamans. Pirmanin, subs wīrds, kas ast ebzentlinuns prūsans bē laītawins.
Ezze 15 m. wīrds “prūss” pastāi tērpawuns prēi pabilīsnan wissans ainatīngins buwwintajans stesses Prūsijan (s.a. miksins, pōlins bē wakkariskans baltans). Tīt grunts prēi pabilīsnan bēi aīningis deīkts, kwēi buwwina wisāi stāi zmūnei. Ni mazzan zentlisnan ast spīlusi empirīkistalisnā sen Urdenan.
(āntranin) Dīgi, kāigi mennei perwaidinna si, swajjan rollin ast spīlusi wanginsnā stesses kolonizaciōnin izwinandau. Kāigi wāistan, miksei gaūwa kolonizaciōnin dabber ēn 13 m., adder miksin preiteksnā ezze Swintai Rōmas rīkin (kāigi ezze Mikskātautai, dīgi ezze Silēzijai bē ezze Ullandu) ērgi wangan 14. m. eīsku ast mazzinusi. Stawīdan dabban, tikka aīningi perōnisku.
Ēst ni tinka di jāu nāunans zmūnins (sēimins). Teinū ensīdusis zmūnei jāu wīrst appan stesses ēntrewingin kolonizaciōnin. Tenā bēi prawerrin kāigi Urdenu prēi paspārtinsnan swāisan laūkawāldans bē erlāngsnan stesses efektiwitātin stesses tērpausnan swāisan zemmin resūrsans, dīgi prēi subbans buwwintajans, gi nāunas zemmis perpīda šlaitawīdas dabban priwilāgans.
Adder procēss ēntrewingis kolonizaciōnin stesses Prūsijan ezze spārtins stēisan pergūbusin, adder stēisan jāu ensīdusin, miksin ni pagūbi. Miksins ast di wis pat mazzan, bē prēi din āustingis zemmis jāu pastāi enswāisintan mks. Werder (delīks Pamēzas bē Pagēsas, Kulmeras zemē). Etkūmps pat jātwei ēn pausteīnan ezze “civilizaciōnei” eīsku kwaitīntei bēi di mazzan. Bē, ēn wangai, panzdauman – sta ast ainatīngei kareūsnas konfliktai ēn deinaīnisku araīkan stesse Miksiskas Urdenan wāldan – kāigi tīt territorijan Skālowas bē Nadrowas. Stwen, izpretīngi, ast ni niālarmewingi. Bē kareūsnas konfliktai bēi ni tēr stesse paggan, beggi sta ast araīkas territorijan, adder stesse paggan, beggi tennan bēi nikasse.
En ānkstu Sirdawūran wakkariskai baltai tīt bē ni ast enswāisinusis šin territorijan. Sta ni ast āustabawingi, gi sta ast nikāustan meddin! Ni enswāisina šin territorijan bē deinaīniskai baltai. Adder ezze tiksnai stesses Debbas Laītwas firstistan prawerīngisku en nāunans zemmins wis pat tikka, bē etkūmps pat tenā pastāi paspārtintan ezze prawerīngiskwan stesses gīnsnan swāise ikkai dabber ni palīkitas araīkan, kas dāi zēistun pillins prēi paspārtintun si ēn zemīmans.
Bē stwi urdenas perwaldisnā sengaūwa mumentan. Tūlin laītawei pastāi etwiltan ēn swāise pāusan. Tenēi pastāi dātan priwilāgans. Ikkai dabber niaīnunts ni gīrbau kawīdan warrins turēi šī bangā stēisan praskītajan ezze Laītwai. Mazīngi, emniskai šī bangā bē ast spīlusi swajjan rollin en pīrmai laītawisenin stesses Prūsijan.
Dabber ainā spīsna sejja sen billas situaciōnin. Mazīngi, skālowei ast bilīwusis ēn pabillu taūwan
prēi deinaīniskabaltiskan billin.
Dīgi, mazīngi, ērgi 16 m. kontaminaciōni prūss- deīktingis buwwintajs, kriksţāns, bilīnts miksiskai pastāi spārts paspāptintan. Beggi preigūdusis bēi tēnti tēr laītwei, ērgi 18. m. wisāi bilīntei baltiskai bilēi si per laītwins.
2007.04.25 09:33
Glabbis Jā, as dīgi mīri, kāi teinū mes turrimai eīsku paprestun, ka zentlina wīrds "laītawis" be ka zentlina wīrds "prūss". Asma preitarīngin prēi ten, kāi "prūss" ast tēr stawīda kontaminaciōni. Dīgi "prūss" ast ikāigi 16 mts. āudairiska zentlisnā – kāigi teinū turrimai wālstispilīnibin be sta ni ast āmzisku. Āmzisku be wālstispilīnibi ast šlaitawīdas pawīstis.
S.a. en 16 mts. "prūss" ast kāigi wālstispilīnibi, adder wīrds "laītawjai" staddan zentlina wissans baltiskans zmūnins, beggi dabber ni bēi stawīdan wīrdan "balts".

Adder mennei ast interessanti, kasse paggan zmūnei en Skallawai be Nadrawai niggeistai en 16 mts. pagaūwusis tērpautun "laītawiskan" billin. Kasse paggan tenēi ni mazēi tūls tērpautun swāise wūran billin? Tū bilāi, kāi stāi zemē ni bēi sūit tērpautan kāigi en Sembai. Jā, sta ast tikrōmiskan, adder stwi prawerru tūls paprestun ezze stesses zemmis zentlisnan. Kāigi as mīri, pastippa Nadrawa bēi faktiskai swintan meddin, swintai graūdenei, kwei waīdilai turēi swāise mukīnsnans, erzināsnans. Jā, izpretingi ānkstais alkāi, swintai deīktai bēi wiskwēi en Sembai, dīgi en Nadrawai, dīgi en Wārmei be tīt tālis, adder stwi en Nadrawai mazēi būtwei tusnan deīktan per gillin nōseilawingiskan erzināsnan. Be īr Pretōris (Pretorius) peisāi, kāi bēi stawīdai kāimai, kwei buwinna tēr waīdilai (p.p., Swentakiemis) be stwen ni buwinna prastai zmūnei.
As ni mīri, kāi prūsai subbai mazēi kwaitītun pernakīntun swāise swintans graūdenins be teīktun stwen stawīdan "ciwilizaciōnin", kāigi jāu bēi en Sembai.
Teinū mennei perwaidinnas, kāi waīdilai bēi kāigi "lingwistai" be tenēi mazēi ensadīntun, kāigi bilītun tikrōmiskai per zmūnins. Adder izpretīngi, en 16 mts. waīdilai jāu ni turēi swāise rikaūsnan. Be brendu gērdautun kwei tenēi bēi be ka segēi. Adder eīsku, kai tenēi ni turēi spārtin rikaūtwei be ensadīntun tikrōmiskan prūsiskan billin. Kummetjai ni turēi drūktan āumenin, kāi pakūnslai stan nōseilawingiskan billin (prūsiskan) be tenēi mazēi spārts prāstai īmtun stan, ka bēi ni stawīdan archāiskan, kāigi prūsiskan. Laītawiska bilā ast gīwaisin be nawwaisin be mazēi būtwei per tennans kāigi "slang". As ni mīri, kāi nadrawiska bilā mazēi būtwei deinabaltiskan. Dirēis, en stēisan appin emnins: Wangrappi, Galdapi.
Adder wālstis turēi prātin kāigi pernaikīntun baltiskan āumenin zirzdau zmūnins: jā, bēi ēntrewingi kolonizaciōni – migraciōni (13 mts. sūdawjai ēit Semban, 16mts. jātawjai (jāu iz DLK) ēit en Nadrawan, Skallawan, šāi dīgi kuršai – en Skallawan be ka nika dabber). Be stas mišmašs ast panazdau "laītawjai" sen ainuntkawīdan "laītawiskan" billin. Per wālstin - stawīdai laītawjai bēi kāigi baltai šlāits baltiskans āumenin. Nū, kāigi mōskawjai teinū – tenēisan wālstispilīnibi ast āmzisku en galwai.