| renata bitinelio |
Stwi as perwūkaui peisātun ezze wissan, kas rissa si sen Dabban |
| renata bitinelio |
Ka jūs mīritei ezze wītriskwans elaktriskwas tikīnsnans ("vėjo jegainės" en Mīmelis regiōnei)? Sta ast labbais, nikāi atōmiskas tikīnsnas (en Wisaginnu). Šlāit endirītan, kāi en stesmu deīktan, kwei ast stawīdas wītriskas tikīnsnas, jāu niāst stēisan pīpelin. Sta bilēi, kāi magnettiskwai laūkai ast per tūls spārtai tenēimans ???
http://vejoenergija.w3.lt/lt/FORTIS_Titulinis.htm |
| Nērtiks |
Renata, ezze kawīdans laūkans Tū etkūmps peisāi? Stwen ni ast kitāi laūkai, nikāi en eraīnan kittan elaktriskwas tīkinsnans. Assei Tū widāwusi undas elaktriskwas tīkinsnans? Stwen ast palīgwai laūkai be ast pippelai. Prōblaman ast, kāi wītrenikas skrēilis bajjina pippelins. Stwi wīrst pagaūwuns ewoluciōnis be sukcesiōnis prōcesan - ukadīrswai pippelai pagaūne gīwitwei stwi (beggi ni ast kitāi pippelai be ast tūlin lāidan) be wīrst patūlinusis si. |
| Nērtiks |
As nadāma:
buwīntun > buweīns
tikīntun > tikeīns > elaktriskwas tikeīns
Eraīns elaktriskwas tikeīnas tīps turri swāise gaddans per zūrgiskwan. Adder as mīri, kāi anglis elaktriskwas tikeīnas ast wārgaisin per zūrgiskwan nikāi atōmiskas. Tenēi prōducija anglis dwāioksigenikan, kawīds tappija planētin. |
| renata bitinelio |
"buwīntun > buweīns
tikīntun > tikeīns > elaktriskwas tikeīns"
palīgu en laītawiskan būti> buveinė, svečiuotis> svetainė
A ezze "anglis dwāioksigenikan",sta ast wārgan, šlāit planētin tappija ni tāns.
Saūli pagaūwusi sentwei be segītun si tappais be tappais,-stesse pagan,- tīt peisāwusis zinānikai
Adder mes, kāigi Dabbas mīlitājai be sergitājai, turrimai palaikātun ekolōgiskwans pawīstins.
Teinū en Laītawai ast stawīda labba ekolōgiska akciōni "pagaūs ezze sebbei".
|
| Nērtiks |
Ai, Renata - ka per "zinānikans" gērdaui stawīdans gezēirins! Niaīna lauksnā ni sensta tīt dīwai, sta ast kitā kērdas skali. Ast kitā, jāu stūrnawa teōrija - kāi sta ast Saūlis ciklas paggan. Mes šlāit turrimai dātan ezze temperatūrins iz panzdaumans trīsimtans mettans. Turrimai dabber wīnan dumslikans iz wissans stans mettans kaluzintan en arktikins ladammans. Wīdamai, kāi tenēi pagaūne aūgtwei, kaddan anglis dwaiōksigenikas kāmstis en winu dīgi pagaūne aūgtwei. Turrimai tīt korelaciōnin sirzdau temperatūrin be anglis dwaiōksigenikan, ni sen Saūlis aktīwibin. |
| renata bitinelio |
"jāu stūrnawa teōrija - kāi sta ast Saūlis ciklas paggan"
o sta ast innteresaanti, ezze stan as ni kirdiiwusi |
| Nērtiks |
Saūlis turri swāise galwas ciklin, stēisan dwiddesimtan uššan mettan - sta ast sēitan sen gīrbin stēisan mīlinan na Saūlin. |
| renata bitinelio |
be sen aktiwitātin, jā? beggi mīlinai turri ensadīsnan pēr aktiwitātin |
| renata bitinelio |
Anni gerdauwusi, kāi kaddan tenā būwusi dabber līkutan, en stāldu buwīwuns angzdris, be kāi tenesses tītis milīwuns stan angzdrīkan be gerdaūwuns pēr malnīkans, kāi tāns ast labban, kāi ni prawerru tenesse bijātun. Lazīwuns wisaddan daddan pēr stan angzdrin.
Kaddan as būwusi skūlikenīka (12m.), as immusi delīkan en stēisan Maldannin Dabbininkan Klubban, be stwen bei tūlisku stēisan angzdrin be āngin. Be mes kwarcaūwusis tennans sen ultrawiōletiskans lāmpins. Paminna, kaddan pirman rēizan immusi āngzdrin en swajjans rānkans. Nu teinū as ni wāida, anga dīrslai. Nu mazzi būtwei...
Prei wīrdan,- prūsiskai gyvatė ast "āngs" (angis),-gi wissan angin enkansnā ast wārgan pēr gīwatan. Paminna, Tū, Nērtik, kāi mes bilīwusis sen MK ezze stans pabilīsnans, nu kāigi as wīda, tāns ainawīdan palaīstuns "āngin"
|
| Glabbis |
gērdautun malnīkamans
Renāta, tebbei prawerru skaitātun en Pretōrijas lāisku, kāigi aīns zmūi pagār Labjawan en Sembai widāi angzdrins be tenēisan kunnegini. St ast spārts lābs gerbsenis.
|
| Glabbis |
gērdautun malnīkamans
Renāta, tebbei prawerru skaitātun en Pretōrijas lāisku, kāigi aīns zmūi pagār Labjawan en Sembai widāi angzdrins be tenēisan kunneginin. St ast spārts lābs gerbsenis.
|
| renata bitinelio |
Dīnkun, Glabbi, tēr as dabber ni turri stan laīskan. Laukīwusi en Wiļnei, en Kedaīniaimans, en Mīmelei, tēr en Kaūnas "Akrōpolju" nebūwusi (mannei ni padīnga stawīdai debīkai kaūpabutai:)adder as wīrst dirīwusi stwen dīgi |
| Glabbis |
lāiskas, en Wilnei.
Ni, prēi mans en Mīmelai sta ni ast. Stwen ast tēr lāiskai ezze kriksţāniskwan en "baltos lankos" kāupabutu. Kwaitēi tū, kāi as perjālai en Kaūnan be pawadīnlai tebbei kwei ast stas lāiskas? Ik tū subba ni mazzi prasītun en kāupabutu kwei ast lāiskas, staddan peisāis en perlazīntwin. Stwen ast telapōnas nummeri, tū mazzi prasītun kwei mazīngi aupaltun:
http://www.istorija.lt/html/knygynas.html
|
| renata bitinelio |
en Kaunū as pragūbusi wissans laiskeīnans,(šlāit akrōpoljas) adder as dabber wīrst dirīwusi en Twajjan autengīnsnan, be dabber pēr mi prawerru laukītun en akrōpolju, dīnkun pēr līnkan |
| Glabbis |
stas Klusses "L" jāu zentli, kāi sta ast "L" sen jōtan.
prawerru eītwei en "baltos lankos" be prasītun. tū pat mūka laītawiskai.
|
| Glabbis |
stas Klusses "L" jāu zentli, kāi sta ast "L" sen jōtan.
prawerru eītwei en "baltos lankos" be prasītun. tū pat mūka laītawiskai.
|
| renata bitinelio |
jā, prūsiska "l" - tēr minkstan |
| renata bitinelio |
Sandeīnan aupallusi, kāi ni eraīnan Zēimas Swāikstan ("elmas swāikstan") ast wīdatan sen zmūnes akkimans. Zmūnes aks mazzi pagaūtun swāikstas kwāntans tēr līkutan sekūndis delīkan, šlāit sen fotōaparatan - ēst nilīmitan kērdan.
Stwi ast stawīdas prastai niwīdatan zeīman swāikstan auīmsenis
http://www.astronomai.lt/
(lapkr. 20 d. auīmsenis)
dabber innteresānti kirdītun Zēimas Swāikstan gērdans, aupeisātans sen speciālin teknīkin (gērds palīgu en spārtai dīwas skrīsnan gērdan)
p.s. tikrōmiska pabilisnā "zēimas swāikstan"(kāigi Tū, Nērtik, nadāwuns) anga "elmas swāikstan"(kāigi MK peisāwuns)? |
| renata bitinelio |
"prawerru eītwei en "baltos lankos" be prasītun. tū pat mūka laītawiskai"
Nu wa, jāu as turri, auimmusi aīnan iz panzdāumans egzemplōrins
Spārtai labs lāiskas, (IIIt.), stwen dīgi ast ezze Zalīkans, be ezze tūliskwan stēisan innteresāntan pawīstin |
| Glabbis |
Nū, ēnwangan! Tīt ka stwen ast ezze zālins? As subs teinū ni paminna. Perwaidinnas, stwen ast stawīdai retawīngei emnei, kawīdai ni ast eīsku ka sta mazzi būtwei.
Ezze angzdrins jāu skaitāwusi? |
| renata bitinelio |
Dabber ni passtipan lāiskan auskaitāwusi, nu ezze zalīkans, graūdu, dabber mazzai stwen stwen,- tēr ezze Kupōlin be dabber spārtai grazzan - ezze Ruggin Swintikans,- mennei spārtai padīngun di. Ezze angzdrīkans dīgi skaitāwusi- kāigi tenēi gardaūwusis īdans be pa stan zmūnei izprettusis, anga stāi īda ast labban (ik ni gardaūwusis- ni labban:) |
| Nērtiks |
Prei wīrdan,- prūsiskai gyvatė ast "āngs" (angis),-gi wissan angin enkansnā ast wārgan pēr gīwatan. Paminna, Tū, Nērtik, kāi mes bilīwusis sen MK ezze stans pabilīsnans, nu kāigi as wīda, tāns ainawīdan palaīstuns "āngin"
Āngs ni zentli laītawiskan "gyvatė". Āngs zentli "angys". "Gyvatė" zentli pastippan rīndan "serpenta" be turri biōlogiskan zentlisnan, ni dēininiskan. Stesse paggan Mikkels ast nadāwuns "serpentīni" - entikriskai iz lattiniskan.
Elmas swāikstan ni ast stan subban ka zēimas swāikstan - Elmas swāikstan ast pērkuns kas ēit pa lāiwas maštan anga pa winalāiwan. Zēimas swāikstan ast swāise appun en delīkikamans stesse Saūlis wītran, kawīdas enpalla en Zemmis jōnosferin.
En Willimans Saūlis Klākis mi gērdauwuns interessantin istōrijan. Ainuntkwei prēi Skāitan giwijja medenīks, kas turēi zinātenin angzdrin. Eraīnan kērdan kaddan tāns pergūbi en tenesse deīktan, angzdris preigūbi prei tennan be engūbi na tenesse rānkan. Aīnan dēinan medenīku bēi butewīngi ainuntkwei izjātwei. Kaddan tāns bēi gubbuns kaimalukītun swāise ginnin angzdrin, angzdris bēi razgīwuns na tenesse rānkan be ni kwaitēi wērptun. En šin subban kērdan, zmūnei sen kawīdans medenīks turēi jātwei, turēi preipalsenin jāntei pa tennan. |
| renata bitinelio |
"<..> Kaddan tāns bēi gubbuns kaimalukītun swāise ginnin angzdrin, angzdris bēi razgīwuns na tenesse rānkan be ni kwaitēi wērptun. En šin subban kērdan, zmūnei sen kawīdans medenīks turēi jātwei, turēi preipalsenin jāntei pa tennan."
Nū austabawīngi,- kāigi en garbikāmans... Kwaitīlai as dīgi tirītun stawīdan ginnin angzdrīkan. Pirzdau 2 mettans as dīgi turīwusi ginnin, tēr ni angzdrīkan, adder pippelin. Perskrāiduns na majjan preilāngstan, tāns wissadan kalsīwingiskai gremmusis, ni bēi dūrs, en rēizans perskrāiduns en stubban. As aubilīwusi tennan " mājs priwāts pippelis"
Teinū tēr sīnikans (tēr jāu ni priwātans:) en reīzans as aupalla en swajjasmu stubban, ik palāide langstan |
| Glabbis |
Ni, stwen ast gerbsenis kwei zmūi widāi āngins anga angzdrins pagār Labjawan. Tēr as ni paminna kwei. Mazzi būtwei, Kareusnā paminna.
|
| renata bitinelio |
ni ārwi ebtiksnā, tēr grazzi gerbā?... |
| Nērtiks |
Nū austabawīngi,- kāigi en garbikāmans... Kwaitīlai as dīgi tirītun stawīdan ginnin angzdrīkan.
Sta ni ast garbikā. Stawīds medenīks gīwa aīnat ainuntkwei taūwu Skāitan. Be kaddan aīns turri deiwūtiskan buttan, staddan angzdris perēit būwintwei prei buttan kāigi ginni. Waīda Tū, kwēi ast azzaran Geisirīks en Pameddei (ukaīlgaisin en Prūsai)? en tenesse krāntu ast wūrs prūsiskas kāims Gērija. Stwen gīwa nūss ginni Jōnis (tāns perlazinna awīzin Pomezaniae). Jōnis ast direktōrs stesse Īlawiskan Tāutawīdas Parkan. Prēi tenesse buttan buwinna angzdris, kas ast tenēisan ginni. Tāns lānza en rēizan pirzdau buttan en Saūlin pagār kattan. Aīnan rēizan Jōnes genā segīwusi stawīdan saddas ūran be wērpi stwen krupeīlins. Aīnan rēizan tenā widāi, kāi anzgris īda krupeīlins iz ūran. Tenā gabbusi tenesses stagan be bilīwusi tenesmu - wērpjais nūse krupeīlins!
En šismu dāgan as bēi en konferenciōnei en Bialowieža en Jattawai. As būwina stwen prēi spārtai waīsawingin lūdinin be tenā gērdau, kāi dīgi turri ginnin angzdrin, kawīdan kāimalukei tennan suīt deznimai. |
| Kareusnā |
Jā, ezze stan prēipalin, kwēi zmūi prēi Labjawan ebtikkuns angzdrins peisātan en 137 paūsu, § 11. |
| renata bitinelio |
KareusnāJā, ezze stan prēipalin, kwēi zmūi prēi Labjawan ebtikkuns angzdrins peisātan en 137 paūsu, § 11.
nu stwen jāu ast papeisātan kāigi bullai di mōnsteriska pawīstis :)
interesanntais ast p. 307-317 § 1-9 |
| Glabbis |
Jā, en p. 313 ast etkūmps ezze āngins prei Labjawan.
Nū, kāigi interessanti. Tītet, stan deīktan ast spārts swarewīngi per āngins.
Adder ka tebbei ni padīnga stesmu gerbsenin? Stwen Āngis dāi tenesmu Waīsnan. Anga tebbei ni padīnga Waisnā?
|
| renata bitinelio |
ni,-sereptīnins, adder ni āngins tāns wīdawuns, ik tāns bullai āngins ebtikkuns, mazzi būtwei, tennesmu ni bullai wis labban enwangīwun si:)
(sereptīni - gyvatė, āngs - angis) |
| renata bitinelio |
Ik tāns bullai ebtikkuns āngin (adder ni angzdrīkan,be ni serīptan), mazzi būtwei, jāu ni bullai paspīwuns papeisātun stan gērban:)
"Adder ka tebbei ni padīnga stesmu gerbsenin"
mennei interessantas Pretōrijas gērbas |
| Nērtiks |
Nū Renāta, ni segēis iz āngins stawīdans mōnsterins - tennas ni atakēi wissans. Tenēi tēr kwaitēi giwītwei en pakkaju, īstun pellins be ni ebtiktun zmūnins. Tenēi ni ast stawīdai zmūnin ginnis kāigi angzdrei. Interessanti - bilāntei angzdris mīrimai ezze geltaīnalaīknan anzgdrin. Adder turrimai dabber kittan, rettan angzdrin en Prūsai: http://lt.wikipedia.org/wiki/Lygia%C5%BEvynis_%C5%BEaltys.
As mīri, kāi prawerru pagaūtun tulkautun Pretōrijan. Sta būlai pirman prūsiskan perlazītan kōnkretan lāiskan (beggi Chrestōmatija [rather] pawaidinna billin, adder ni ast ezze nikan kōnkretan). |
| renata bitinelio |
Tīt, mazzi būtwei, kāi āngis ni wīrst atakīwusis, ik zmūi pakīwungiskai wīrst laikāwusis.
Kāigi nērtai sunnei (swettei), asma endirīwusi,- ik sen mīlin be pakawīngiskan dirēi en tennans, tenēi ni attakija. Wisāi zwīrei ast pakawīngei, kaddan tenēi endruwīwusis, kāi tū ni wīrst tennans (anga tenēisan teritōrijan) atakīwuns
Tikran ast, kāi angzdrēi wārgai kirrdi be wīda, tēr turri labban ōsnan be jautta wirpsnans?
p.s. dabber prēi āngins
nu ik as ebtiktlai āngin, mazzi būtwei diwāis, nikāi aumirīlai, kāi prawerru pakāwingiskai reagītun, jāu bullai sindīwusi en akkaauktimas pjāusin wirseļļu:) (beggi majā reakciōni per tūls nigeistan (dīwan)
|
| Glabbis |
wirseļļu
mennei ast interessanti kelli jōtans turri twāise L? Mazzi būtwei 5 anga 10? |
| renata bitinelio |
etwartināntei prēi Pretōrijan,-
Glabbi, ni kwaitīlai Tū (ang Kareusnā) pagaūtun tulkautun di en prūsiskan? |
| Glabbis |
anga tū ni widāi stan en chrestōmatijai? |
| Glabbis |
tū peisāi "pagaūtun tulkautun"
tīt ka tū kwaitēi?
|
| renata bitinelio |
nu ni pagaūtun, - wērautwei (sta ni ast galwasdelīks)
Galwasdelīks - kāi ni wisāi prūsai izpresta laītawiskai (tēr līkutiskwa izpresta, tūliskwa ni izpresta), be stesse paggan Pretōrijas peisāsnans ast kāigi istōriskas dōkuments (ikāigi ni wisāi istōrikai tennan laikā seriōzan, šlāit sta ni tīt swareiwīngi). As mīri, kāi prawerru mazzais delīkan iztulkautwei |
| renata bitinelio |
šan naktin nūsai sunnei Pillke (usūriskas suns)be Lesse gabbušas muzukkan (žebenkštis)
http://lt.wikipedia.org/wiki/%C5%BDebenk%C5%A1tis |
| Glabbis |
Krieger peisāwuns:
Ast interessanti, kasse paggan stēisan āngin ast mazzan? Mazīngi tenēi līza ēnstwendau kwēi ni ast zmūnins?
Be kāigi ast interessanti: kaddan tū peisāwuns ezze sūjin en Līpas 4 dēinan, staddan mes dīgi turri sūjin. Be teinū tū peisāwuns ezze sūjin, perkūnan — stwi, en naktin, sūwa be grūmei. Mēldi laukstēi spārts deznimai, sta bēi lāukan kāigi en dēinan.
XXXXXXXXXXXXXXX
Šandēinan en Kursin Kūpamans as widāi angzdrin. Tenēimans padīnga tapītun si na pintin. Adder panzdau stas angzdris wīda mans be līzja spārts līnai en zālin, ikāigi spārts ni kwaitēi aulīztwei. Jā, as mīri, kāi teinū ast spārts tūlin zmūnei. Ānkstais tīt ni bēi.
Ast gerbā, kāi en ānstan wassaran āngis izēit iz stabbans be līzja en nūse swītan. Stwen en stabbu tenēi ast kāigi zmūnei, adder stwi - tenēi ast āngis.
Jā, teinū Perkūns stwi ast spārts deznimai. As ni paminna stawīdan Līpas mīnsin. Sta ast spārts retawīngi. Tāns perjāja ka nika segītun stwi. Turri būtwei stwi audāst si ulinsnā.
|
| krieger |
Nū jā, kāigi ast retawīngi. Adder as paminna kāi rēizan en Makōwai be Tverai bēi spārtai urkānai, staddan as bēi en Tverai. As waīda teinū en Krēiwai Perkūns grumēi dīgi. Ast interessanti, kāi majāses mūsan katta bēi bilītan Eglė, mūsa bēi en Laītawai, kaddan bēi USSR, tenā īr papresta laītawiskans wīrdans (anga ni wissans). Šandēinan as skaitāwuns ka āngai pastāne sēitan sen Boginya-mat' (kāigi en prūsiskan 'boginya'? )
Be as kridīwuns ezze 'pohodniy šelkopryad' en Kūpai. Ast interessanti ka kūrsei dīlai sen tennans.
Ik āngai aulīzja, ka paustakūilei segēi? As ni kirdīwuns legēndan ezze tennans, be sta ast retawīngi, adder mes mazzimai aupaltun bildins en heraldikei.
Ast retawīngi teinū stwi ni ast mīnikas, ikāi pilnibi wīrst būwuns dīwai. |
| Glabbis |
Тверь arwiskai ast baltiskas emmens, beggi sta ast baltiska zemē be ast laītawiskan be lattawiskan werban "tvert" (segītun zārdan, djāgan), s.a. ka nika kāigi pils anga nidebīka pils. Mazzi būtwei, prūsiskai stan mīstan būlai Twirris.
"Boginja" ast dēiwi. Jā, āngs ast swarewīngi simbōlin, spārts uniwersāli, sēitan sen zemmawan swītan, sen gīwatan, sen gallin. Emmens "Dēiwi Mūti" ast ni tīt kōnkretan, beggi ast zemmis Dēiwi Mūti - Zemē, Zeminni. Tīt dīgi ast dāngus Dēiwi Mūti - Lāima, kawīda pastāne sēitan sen Dallin.
Adder ka ast stas 'pohodniy šelkopryad'? Ast sta stawīds rīpars? As nikaddan ni kirdīwuns ka kuršai (kursis - kuršai) segēi sen stawīdans. Kwēi tū kirdīwuns ezze stan?
Perwaidinnas, Mīniks teinū ast sūit zemawan. Mazzi būtwei stesse paggan ni ast widātan.
Prēi mans en Kūpamans paustakūilai ast jāu ni stawīdai "paustāi" paustakūilai. Ast tūlin zmūnei teinū, stessse paggan tenēi ēit prēi zmūnins madlītun īstun. Paustakūilai mazzi stalīntun autōbusan be wisāi turistai izlizja mestun tenēimans wissan ka tenēi turri īstun be tīt segēi auīmsenins kāigi tenēi maitāi paustakūilins. Nū ezze kūilin ast stawīda galwas baltiska gerbā anga mīts ezze Sōwijan. Enpeisātan en Malālas krōnikai en 1261 m.
Stas Sōwijs (anga Sūwijs, Saūwis) bēi stawīds kultūris erōjs. Tāns gabbuns kūilin be gaūwuns kūilas newinins bluznins (Stwi ast Saūlis simbōliki). Be tāns dāwuns tennans swāise malnīkams, adder tenēi īdusis stans bluznins.
Saūwis kwaitēi ēitwei zemmai en pikullin. Praēitwei pra astōnins dwarrins ni mazēi. Pra newīntans dwarrins praēitwei pagalbuns aīns sūns. Saūwis pastāi enkaptan en zemmei. Tenesmu sta ni padīnga. Panzdau pastāi enkaptan en gaŗŗu. Dīgi ni padīnga. Be ēnwangan tāns pastāi endegtan. Be sta tenesmu spārts padīnga. Stesse paggan ankstāinai tāns etskīwuns be engērdau: as migīwuns tīt saldai kāigi malnīks en supriņu.
|
| krieger |
As nikaddan ni kirdīwuns ezze stawīdan versiōnin. Nū jā, mazīngi stwen ast ka nika dabber. Kaddan as bēi en stwen as bēi līkutan, adder as minijja wūrans buttans sen dwāi nōbuwins be kāupabutans. Kaddan as bēi en Zemmawasmu Nōvgorodan as widāi stawīdans buttans: na pirman ast kāupabutan be na āntran tenēi buwinna — sta ast kāigi kaupikiska [kupečeskaya] Mackālija adder ast interessanti buttan en kāimu. Ast interessanti ka stwi, en fōru, tū peisāwuns ezze kūršans, tenēi gīwa be bilāi kursiskai (adder teinū perwaidinnas sta ast kuršeniekskan bilā) be turri swajjans tradiciōnins.
Kāigi ast retawīngi ka tū ni kirdīwuns ezze stan šelkopryad, as aupaluns autengīnsnan:
http://www.park-kosa.ru/site_news/183.html
Adder as ni minijja, kasse paggan sta ast šelkopryad. Kāigi as mazzi gērdautun prūsiskai "šelkopryad"? Silkspendiks?
Nū sta ast wārgan ka zmunēi segēi tīt. Prei mans kitawīdai: en rēizans paustakūilai īst saknikins en laūkamans. En rēizan as widāi lappin, adder māise ginni widāi kūilin, kūilin bēi debīkan be siwaskebellingin, be kitawīds ginni widāi braīdin. En rēizan stwi ast pāustautajai (anga medījai) be sta ast wāegan.
Kareusnā bilīwun en Prūsai ast īwai be tenēi pastāne sēitan sen galan. |
| Glabbis |
Ezze Saūwin biskin ast stwi:
http://myfhology.narod.ru/heroes/s/soviy.html
Mīts ezze Saūwin ast spārts swarewīngi per baltans. Sta ast spārts simbōliskan, spārts archājiskan. Mazīngi tūlin kāigi paprestun stan mītan.
Jā, ezze stan rīparan. Jā, sta turri būtwei - sīlkaspendiks. Retawīngi, adder as ni widāi stawīdans rīparans. As bēi en Kūpamans īr bītan. As ilgai gūbi pra pjāusis meddin, adder nika stawīdan as ni widāi.
Kwēi teinū ast stan "dāncaunti meddin", stwen ast kafēbutan. Prēi stan kafēbutan ēit lappis. Tennas dīgi madli īstun. Sunnemans palīgu.
(-sis / -šai: kursis, kuršai, kuršas, ezze kursins)
Ezze kursins nika ni ast eīsku. Kāigi kuršai "pragūbi" en kursinīkans zināni bilāi tēr gezēirans. Kursiskan (kursin bilā) bēi ēst stan subban kāigi prūsiskan. Adder kursinīkai teinū bilāi ēst "lattawiskai", tēr sen archājizmans. Ast tūlin germanizmai.
Pērnai aulaūwuns panzdaumanis kursinīks Jōkaits en Kūpamans. Pirzdau trīns mettans aulaūwa kursinīks Deckaits iz kittan Kursin Marris krāntan. Tīt, kas stwen dabber ast, as ni waīda. Buwinna dabber en Mikskātautai tenēi.
Jā, īwai ast. Adder ni būtewingi tenēi pastāi sēitan sen gallin. Īws ast swints pippelis, kawīds pawakēi nideiwūtiskwan. Adder prawerru paprestun stan zentlin - ka mazzi būtwei nilabban. Prēi wans ni ast īwai?
|
| krieger |
Dīnkun. Jā, as īr minijja artīkelan en BSI 18 kwēi ast ebzentlisenin ezze Saūwin, adder as dabber ni skaitāwuns BSI, tēr biskin, beggi teinū as skaitāi Fōminas "Plaīkisnas gruntans. Jōgas pagaūsenei be ezōteriskas filozōfijas pagaūsenei en wūramans tradiciōnins"(Pervoosnovy posvyasšeniya. Istoki jogi i nachala ezotericheskoy filosofii v arkhaičeskih tradiciyah) be šandēinan skaitāwuns Viljamas Batleras Jeitsas (William Butler Yeats) "Rosa Alchemica". Mazzi būtwei tū skaitāwuns Jeitsan? Tāns bēi pōets be peisātajs, be tāns bēi en "Ausaīnai āustran".
Ka ast "rīpars" As ni papresta. "Gusenitsa"?
Ka bilāi zināni ezze kursinīkans? As ni widāi kōnkretan, as widāi kāi pussideiniskai kuršai wīrta en laītikans. Be en BSI 18 as skaitåwuns artīkelan, adder stwen tuls ezze fōnetikan. Kasse paggan tīt kāi maldāi ni studijja billan? Tēr en Mīmelai en Uniwersitātei.
As nika ni waīda ezze īwans, gērdaui īwai ast, adder kaddan as asma en meḑḑu as ni dirēi be kīrdi īwans.
Ast interessanti sen ka ragīngins anga braīdins pastane sēitan? As mīri kāi braīdei ast retawīngi be nijāuku. Šlāitewingi tenēisan akkis. |
| Glabbis |
Jā, stwen en BSI 18 Karalūns papeisāwuns niwārgai ezze stan. Labban, kāi stwen tāns peisāi ezze wissans prātins, kawīdai jāu bēi ānkstais - Toporōwas, Beresņawitjus be Grēimas. Wis pat adder ni ast eīsku kawīda etimolōgija turīlai būtwei. Wissas ast labban.
Ezze Fōminan as nika ni waīda. Ezze Jēican, eīsku, as waīda. Jāu spārts wūrai as skaitāwuns stan Rōzin. Tenesse insāi gērbsenei mennei padīnga. Nū, eīsku, tenesse prōblaman, kāi tāns ni bēi arwis mīstekeris, adder bēi intelektuāls.
Jā, rīpars ast gusenica. Dirēis nawwans wīrdans stwi en fōru. As peisāi listin. Stwen turri būtwei, ik ka ni ast en el.wirdeīnu adder en lāisku.
Ezze kursinīkans mennei ni padīnga, kāi mīrintei ezze stan tēman zināni bilāi, kāi bēi "prawurāi" kuršai, adder kursinīkai ast pergūbi iz Kurzemin (s.a. teinū - wak.Lattawa). Tīt izēit, kāi wisāi "prawurāi" iznīkusis. Tīt dīgi sen prūsans - prūsai ast dīgi "prawurāi". Tenēi ni ast. Tenēi wisaddan bēi "prawurāi". Niainunts nikwaitēi dirītun en stans zmūnins, kawīdai arwiskai stwi bēi be teinū buwinna en Mikskātautai.
Ast eīsku, kāi wisāi stawīdai "prawurāi" nikwēi ni iznīkusis. Tenēi ast, adder turri kittan billin. Pōlitiki ast stawīdan, kāi ik sta ni ast wālstis, sta nikasmu ni prawerru. Ja, maldūni ni kwaitēi bilītun tīt kāigi bilīwusis tītei. Stesse paggan prūsai en 1940 m. turēi tēr prūsiskan dialaktan, adder ni nōrmalin prūsiskan billin. Stan subban sen kursins.
As mīri, kāi galwas tikslin ast stawīdan: ānkstais en Baltijai bēi waīdilai, kriwwjai, kriwaītei be t.t., kawīdai gūbi pa tāutan be bilīwusis, gērbusis, grīmi be t.t. S.a. tenēi bēi "lingwistai". Panzdau, jāu en 15 -16 mts. tenēi ni mazēi kontrōlitun billin, beggi jāu bēi kīrkis. En 16 mts. waīdilai pastāi spārtai perrīptan. Waīdilai, kriwaītei bēi kāigi perwaidīnsna, kāigi prawerru bilītun.
Braīdis ast prūsiskan simbōlin. Ragīngis ast stan subban per deinaīniskans baltans. Sēitan sen Kalāndans, sen Saūlis etwartīnsnan. Ka tū waīda ezze tenēisan akkins?
Prēi mans Mīniks ast zemman, adder swāiksti spārts zarawīngi.
|
| krieger |
Jā, adder ast wārgan kāi ka nika šlāit fotōgrafijans anga bildins. As turri žurnalan "Giwā prawūrisku" ezze mackāliskan folklōrin, stwen ast tūlin fotōgrafijans. Ka tū mazzi pawaițatwei Jēicas? As kirdēi tāns peisāwuns ezze īrijiskas folklōrin. Be kāigi ast retawīngi: en mackāliskasmu wirdeīnan ni ast wīrdas "Īrija", adder en ēngliskasmu wīrds ast.
Jā, labban. Adder kasse paggan kursinikāi bilāi ēst lattawiskai? — As ni papresta. Prei perwaidīnsnan: as dirīwuns tāutaskartin: http://lietuvos.istorija.net/kleinlitauen/mazojilietuva16.htm wiskwēi laītawiskan, be iskwendau en Prūsai tīt tūlin laītawiskas?
Nū, tēnti Laītawa en Eurōpas uniōnei, as ni mīri kāi tenēimans prawerēi kūrsins.
Anga tū ni widāi stēisan braīdin akkins? Akkis ast gillu be kīrsnan, ikāigi azzarai anga appis. Anga mazibūt ikāigi aps: kaddan tū nirsta en appu be enpalla en kitsmu swītan, nū kāigi en folklōrei. Mennei perwaidīnna si kāi sta ast kāigi uniwersan. Adder kaddan medīs spīt pas ragīngin, tāns enpalla en māgiskasmu swītan anga aulaūja.
Teinū prēi mans ast saltan, kāigi en Assanin, be upjainan. Mazzi būtwei 15 grādan. |
| Glabbis |
Iz Jēican mennei padīnga līkutai gērbsenei, kawīdai subbai ast kāigi folklōri. Prei perwaidīnsnan, ka tāns subs kirdīwuns ezze wurāmans zmūnins be ikāigi tēr enpeisāwuns stan. Spārts enimmumni gērbsenis ezze stans eīriskans "sí" be "síogaí". Interessanti, kāi eīriskan māgiskan swītan ast spārts abstraktan, ebperōnintan kāigi fantazīja. Be wisaddan pastāi sēitan tēr sen stan "sīdan". Izpretīngi, prēi mans dīgi ast stas "sí". Sta ast nūse pilligarbs anga kaps. Adder ast tūlin šlaitawīdai pērgimai ("līkutai zmūnikai") kāigi kaūkai, barzdukai, bezdukkai, mārkapelai, mārkapidei, aītwarai, laūmas be t.t. Prei eīrins ast tēr abstraktai "zmūnei iz sīdan".
Jēics turri tullin labbans gērbsenins, adder wis pat ast stawīds engnessenis, kāi tāns subs ni druwēi en stan, ezze ka tāns peisāi be ezze ka tāns kirdīwuns ezze wurāmans zmūnins. Jā, tāns peisāi ezze folklōrin. Mackāliskai ast stawīds lāiskas "Rōzi be turmus". Stwen ast fragmēntai iz wissans tenēisans lāiskans. Stwen ast.
Ezze stan kasse paggan en Prūsai bēi kursinīkai be laitawnīkai. Bēi migraciōnis. Iz Kurzemin (iz Kursin Zemmin) prēi mans en 15 - 16 mts. tenēi gūbi jūres ēnilgan. Iz Laītawas Ercōgistan dīgi bīga zmūnei en Prūsan. Wisāi tenēi perpīda nawwans mōdiskans billins - "kursinīkiskan" be laītawiskan. Be as mīri, sta bēi tēr billas mōdi. Ni bēi stwen tīt tūlin nawwai zmūnei. Tulāi wurāi prūsai pagaūwa bilītun sen nawwans billins ezze 16 mts. Pirzdau stan, tīt mazēi butwei sen kursin billin en Kurzemei.
Jā, en Laītawai teinū ni ast prawerīngi ni tēr kuršai, adder laītawjai dīgi. Erainā uniōni kwaitēi pernaikīntun wissans etniskans šlaitīnsnans.
Jā, Braīdis ast prābutiskwas simbōlin. As subs ni widāi tenesse akkins, adder subban braīdin, izpretīngi, as widāi.
|
| krieger |
Dīnkun, as wīrst padirīwuns ka nika iz Jēitsan. Mennei perwaidinna si kāi tāns ast labs peisātajs, beggi tāns peeisāwuns ni kāigi "jāukus peisātajs" adder kāigi "wartīntajs", beggi teksts pagabja izpressenin. Nū, as ni waīda, mazīngi sta ast kāigi rewelaciōni? Nū, kaddan pa tekstan tū turri šlāitewingiskai supnāi, ni stawīdai kāigi wissadan. Mazīngi teinū niaīnuts ni peisāi tīt, kāi en gālwai ka nika palīnka.
Be as ni papresta delli wīrdans: bezdukkai, mārkapelai, mārkapidei be aītwarai. As dirīwuns en wīrdeinan be tēman. En Wikipēdijai as dirīwuns artīkelan ezze barzdukans, stwen ast paminīsenis ezze Sūdawas lāiskan (lāiskikan=книжечка?). Ka sta ast?
Nū jā, sta ast retawīnga mōdi. Nū kāigi ēnglai bilīwuns prancōziskai. Interessanti en Lattawai ka nika bēi palīgu? |
| krieger |
En Kunnegsgarbu ast tūlin undai: http://www.kaliningrad.ru/news/incidents/k903356.html |
| Glabbis |
Bezdukkai ast kāigi bārzdukai. Bārzdukai buwinna prei kaddegan. Bezdukkai - prei bezzan (saiwāgarin). Anga tenēi ast stēisan bezdikkin krimmamans palīgu.
Kas ast stawīdai mārkapelai be mārkapidei ni ast sūit eīsku. Dīgi stawīdai līkutai zmūnei kāigi bārzdukai. Mazzi būtwei stawīdai, kawīdai buwīna prei mārkan deīktans. Aītwars ast ēst stas subs pērgims kāigi Pūkis. Sta ast pannus āngis, kawīds skrāida be perpīda lāiman en buttan. En rēizans Aītwars mazzi būtwei stan subban kāigi mitolōgiskas Angzdris.
Sūdawas lāiskiks ast 16 mts. krōniki. Stwen ast ezze baltiskan drūwin.
Ezze kittans pawīstins as papeisāwuns en kitēimans tēmamans.
|
| krieger |
Kāigi ast wārgan, ka nika ni ast en internettu.
Niwūrai as bēi en laūkamans be mazīngi as widāi īwan, tāns ikāigi tīmens skrāiduns en dāngu. As mīriwuns padirītwei en stēisan lāuksnan sūjin, adder nika ni bēi stwi. Tēr bēi nijāukus dāngus. |
| Glabbis |
Ezze lāuksnan sūjin as dīgi kirdīwuns be en stans naktins, perwaidinnas, bēimai en dabbai be praktiskai naktis pussin neikaūwimai pa meddin / laūkans be nika stawīdan ni widāimai. Lāuksnas krūwa, adder tēr kāigi wisaddan en dagges mīnsin. Ainā pas kittan. Adder sūji ni bēi.
Ezze ka ni ast en internettu? |