2008.04.06 21:25 | Kintuppai TikrintunCitātun
Glabbis	Stwi as dirīwuns panzdaumanin D. Līnčas kintuppan "Ēntrewingin Rīkin" be ast interessanti erzinātun kas be kāigi be ka izpretta stan. Ka segēi stwen stāi sasnei? Be ka bēi en wangai? Tenā aulaūwusi be bēi jāu en dāusamans, kaddan dwāi aktrīsis ebtikka si anga tennas etkūmps ast gīwan en realitātei?

2008.04.11 18:27 TikrintunCitātun

Kareusnā

As mīri, kāi sasnei bēi stāi "pagalba" iz "galimban swītan" (kāigi en "Twin Peaks"). stwen zmūi, kawīds sinda be klausēi ka tenesmu bilāi erōini Nikki, - ast "sasnis" - tāns izēit iz galimban swītan en wangai, en kintuppasbutu. Adder tenēi ni ast pagalba per Nikkin, beggi stwen ēmpiriniskai galwaserōini ast "prapallusi mergā", kawīda bēi sindīwusi prēi telawizōran (en pagaūseņu) en kitawīdasmu swītan be raudāwusi be gēidusi na pagalban - kaddan tenessei wīrst etwerrusi di "praēisenin". As papretta, kāi stwen stāi prapallusi mergā dīgi bēi galwaserōini en wūraisismu filman be tīt subbai tenā bēi enpallusi pra stan "perklantītan" filman en kitawīdan swītan, kāigi teinū Nikki. Stwen as papretta, kāi enpallusi mergā turri gēistwei ērgi films wīrst pastāwuns filmītan dabber rēizan - tēr staddan tenā mazzi izēitwei. As mīri, kāi Nikki tīt subbai ast teinū enpallusi en kitawīdan swītan. Stwen dabber ast interessanti, kāi šizofrēniska Genā, pergūbusi prei Nikkin bilāi, kāi Nikki turri āušautin, ezze kawīdan tenā ni paminna (bill) be Nikkis partnēris emmens en tenēisan kintuppu dīgi ast Bill. Be tenā subba wissan filmin laukijja stan Billin, - stwen tenā ikāigi en galwai (kāigi en supnu) maisāi zmūnin be stan ka tenā arwiskai turri segītun (wartīntun āušautin - bill) - be tenā stwen stan ni izpresta subba. Stwi ast ka nika ezze stans sasnins: http://en.wikipedia.org/wiki/Rabbits_%28film%29. stwen peisāi di, kāi Līnčs turēi līkutan filmin ezze dins.

2008.04.11 18:35 TikrintunCitātun
Kareusnā	As pamirēi, kāi sasnei mazzi būtwei turri sāitan sen Wassaras sasnin - etgīmsenes simbōlin. En filmu "Wicker Man" en Rowan Morrison "kapurnan" dijja di sasnin. Stwen stas sasnis zentli stan mergan, kawīda ikāigi ast aulaūwusi ērgi Wassara ni wīrst pagaūwusi. Mazzi būtwei en "Ēntrewingai Rīkin" sasnei dīgi ast ka nika stawīdan.

2008.05.04 12:15 TikrintunCitātun

Glabbis

Adder kawīda "pagalba" bēi en Twin Peaksu? Tū mīri ezze Auktazmūnin? Nū jā, wissan ast spārts interessanti be kintuppas struktūri ast ikāigi rittus anga iniciaciōni. Jā, stwi prawerru praēitwei ērgi wangan be staddan ka nika būlai. Be stwi Līnču wisaddan ast swarewīngi prāts ezze āntrasubans. Nikki, dīgi tenesse wīrs be dīgi kitāi, ēst wisāi turri swāise āntrasuban. Stwi ast interessanti, kāi pirmāi aktrīsi ast, turri būtwei, ikaigi Nikkis āntrasuba. Adder aktrīsi Nikki subba turri swāise āntrasuban - Nikki manga. Nū, staddan stwi stās wūrs prāts, kāi pas gallin zmūi turri ebtiktun swāise āntrasuban be wīrstwei Aīnan. Tēr alchīmiskas prāts, kāi wīru prawerru ebtiktun swāise genniskan delīkan be gennai - wīriskan, adder stwi Prei Līnčan ni ast eīsku kawīds princīps.

2009.01.27 22:27 | Adli, Kunnigini stēisan angzdrin TikrintunCitātun

Glabbis

http://www.youtube.com/watch?v=k5lblO6TFKo Stas animaciōnis kintups mennei padīnga. Tēr as mīri, kāi ik zmūi ni waīda stan gērban, tāns nika ni mazīlai stwen paprestun, beggi wissan ēit spārtai dīwai be sūit īnsai, adder wis pat tenesmu būlai grazzu dirītun. Ezze soundtrack'an: nū eīsku, stwi izreizan mes kirdimai labbai waīstans tārins be labbai waīstans grīmans. Sta ast enimmumni, adder mennei perwaidinnas, kāi sta ni wisaddan ast preistalīwingi per video, tīt dīgi pa preslin. Prei perwaidīnsnan, en pagaūseņu stwen Jōns gremja "Jūrja (Pergubri), labban bītan", kaddan Adli sen sestrīkans plūja en azzaru. Nū en Pergubrin dabber zmūnei ni ēit prei azzaran spīgtun si. Pasippan ni eīsku, kai Angzdris pastāi ergalīntan. Grāudu, kāi tenēi stwen ni waiţāi, beggi ni mazīngi eīskintun māgiskan preslin stesses gērbas tēr sen video.

2009.01.27 23:15 TikrintunCitātun
krieger	Jā, tikran kāi kintups ast īnsan. Adder kintups pastāi glaubātan grazzai. Tūlin stēisan gabsan pastāi izmīrstan - be sta ni ast labban. Adder kāigi labban kāi ka nika ast. Be mazīngi autōrai turri waīstun ezze blāndans? As mīri kāi tenēi ni waiţāi - sta ast labban. Beggi waiţasnā - sta ast kōmplicitan, aupaltun kōmplicitai grazzin tārin. Mazīngi teksts (subtitrai) ast walnan.

2009.01.28 13:16 TikrintunCitātun

Glabbis

Ō, kāigi interessanti, kasse paggan tū mīri , kāi "waiţāsenei" en kintuppamans ni ast labban? Subban princīpan per gērban – "gērbtun" jāu ast swarewīngi. Zmūnei gērba, tenēi tītet glaubāi sen wīrdans, be sen wīrdans nūmans ēit kliptinans waīstins ezze swītas teikāsnan. Ast tūlin gērbas sen labbans tārins. Mennei ast retawīngi, kāi tenēi ni mazēi aupaltun stawīdans zmūnins. Adder subs teksts stwen jāu ast, beggi ast gerbā. Prawerēi tēr skaitātun. Eīsku, ni wisaddan mazīngi labbai segītun gērban sen tārin. Tīt as turri wūran plattikan (winīlin) sen stan subban gērban be arwiskai, stwen tāri ni ast labban, adder stāi plattika pastāi enpeisātan dabber en sōwetiskans kērdans. Teinū mazīngi segītun walns. Adder ka tū mīri ezze soundtack'an? Anga tebbei perwaidinnas, kāi wissas grīmas stwen "en swāise deīktamans"?

2009.01.28 21:34 TikrintunCitātun

krieger

As ni bilāi ezze debikan aspektan. Kaddan as skaitāwuns gērbsenin, as turri swāise swītan, kwēi erōjai bilāi kāigi as mīri, adder ni kāigi aktōrs (prei perwaidīnsnan) bilāi - pēr men sta ast swarewīngi. Sta ast kintups. Be as ni mazzi permerktun akkins, beggi prawerēi dirītwei. Jā, princips 'gerbtun' ast swarewīngis aspekts. Adder aspekts per gērbsenin. Sta ast kōmplicitan en kintuppan. Kaddan as klausēi staddan sta ast kitā segisnā. Be labban kāi kintups ast 'abstrāktiskan' be ni turri detaīlins. As mazzi glaubātun majjans wīdans; be majāi widāi be autōras widāi ni turri ūlinsnan. Ezze soundtrak'an? - As ni waīda. Beggi pēr men sta ast tūlin gērdai - as ni papresta ka tenēi gremja. Ka tenēi gremja?

2009.01.29 20:15 TikrintunCitātun

Glabbis

Jā, mazzi būtwei ast dīgi pawerīngi stawīdai kintuppai, en kawīdamans ni ast tekstai, adder wis pat stwi en "Adlei", persōniskai as, kwaitīlai turītun labbai "gērbtan" tekstan. Beggi stwen arwiskai māgiskas teksts sen wissans paāntrinsnan be retawīngins simbōlins. Adder stwi, eīsku, iz māgijan zmūnei jāu segīwusis kunstan. Tīt dīgi as mīri, kāi video be teksts mazzi dātun spārts spārtan efektan. Būlai interessanti padirītun stan wūran animaciōnis kintuppan ezze Adlin, adder ni ast eīsku kwei mazīngi aupaltun din. Nū Kūlgrinda stwen gremja dāinewiskans grīmans, tēr stwi tennas ni wisaddan ast labban, beggi stwi turri būtwei swāise grīmas, ppw., kaddan Adli wakēi Angzdrin, kāi tāns plūlai prei tennan. Interessanti, kāigi tū stwen aupalluns stawīdan kintuppan? Wis pat mennei spārts padīnga.

2009.01.29 22:07 TikrintunCitātun

krieger

As ni waīda ka gērdatun. Ni erāins zmūnents widda simbōlisman anga māgijan. As ni mīri ka kaddan zmūnei segēi 'rōk-ōperin', tenēi mīri ezze stans aspektans. Jā, as dīgi mīri ka sta ast labban tekstan. Adder as skaitāwuns ēngliskai stan. Izpretīngi teksts ast walnan. Ka bēi wūrs kintups? As ni mazzi auplatun nikan en 'Google' ezze stan. Mazzi būtwei tū wīrst peisāwuns ka nika ezze stan? Infōrmaciōnin be tīt tālis... As ni mīriwuns ka tenēi grimja swāise grīmans. Pēr men sta ni ast labban. As ni waīda kāigi. En rēizans as dirīwuns stan.

2009.01.31 00:05 TikrintunCitātun

Glabbis

Tīt, adder as wis pat nadruwēi, kāi ni tēr as aīns wīda simbōlizman. Jā, ppw., en Laītawai zūrgi 1970 m. pastāi kintuppintan rock-ōperi "Kukkas martī" pa K. Bōrutas rōmanan "Baltaragges malūns". Eīsku, rōmanas teksts ast arwiska kāimiska māgija, adder kintups ast tēr trāgiska istōrija ezze mīlin. Izpretīngi, stas kintups ast dīgi spārts labban be mennei padīnga. Adder stwen ni tīt tūlin, kāigi ast en rōmanu. As ni waīda kaddan bēi stas wūrs kintups ezze Adlin be as pastippai nika ni etminna ezze din, adder mennei perwaidinna si, kāi ānkstais ka nika bēi. "As ni mīriwuns ka tenēi grimja swāise grīmans. Pēr men sta ni ast labban" - Ni ast labban ka? Kāi tenēi gremja swāise grīmans? Adder stas grīmas ni ast tenēisan. Stas grīmas ast amziskan.

2009.02.03 20:35 TikrintunCitātun

krieger

Jā, as dīgi druwēi, kāi en swītan ast zmūnei, adder ni tēr rōbōtai be apkin palikkei. Nū, as ni waīda ezze rock-ōperin... As ni papresta stan 'rock'. Ō, jā as papretta ka tū peisāwuns ezze grīmans. En rēizans as mīri ezze swāise pawīstins. Jā, mazīlai būtwei swāise grīmas - būlai walnan. As dirīwuns Līnchas "Ēntrewingin Rīkin". Retawīngis kintups. As mīri, kāi kintups ezze gēnan, tenā prapalluns en swāise swītamans. Stāi swītai pastāne sēitan. Kāigi interessanti. Tīt tenessei bēi brendu.

2009.02.04 16:50 TikrintunCitātun

Glabbis

Stas kintups Kukkas malūns arwiskai ni ast rock-ōperi, as tēr tīt gērdauwuns. Sta ast stawīds muzīkis wersiōni stesse rōmanas. Stwen tūlin ka ast grazzu. Kūlgrindas grīmas ni ast swāise beggi sta ast per dāinans, stesse paggan sta mazzi būtwei tēr tradiciōniskan. Adder mennei ni spārts padīnga kaddan zmūnei turri ka nika swāise. Beggi sta ast arwiskai interessanti iskwendau stāi folklōri pergūbi. Niainunts ni mazzi etrātwei. Prawerru walnan dirītun Twin Peaks. Adder ni video wersiōni. Wisāi Līnčas kintuppai ezze stan subban.

2009.02.11 17:35 | PELANNI BE SNĀIGS TikrintunCitātun
Glabbis	XXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXX

2009.02.11 17:35 | PELANNI BE SNĀIGS TikrintunCitātun

Glabbis

http://www.youtube.com/watch?v=gSX444hQ5Vo Arwiskai, sta ast spārtai grazzu. Tēr ast stawīdan jūtan, kāi sta wissan ast per kunstiskan. As tīt gērdaulai: ast grazī estētiki stesses kittas ciwilizaciōnis, adder šisses ciwilizaciōnis astis stwen ni ast. Deznimai ast tīt: kaddan ast astis, staddan sta ni ast grazzu. Be emprīkiskai. Adder stwi ast spārtai enimmumni padirītun. Ast interessanti, kawīda pāustri sta ast? Kas ast stāi zmūnei be zwīrei? Anga stwen wissan ast naturalin?

2009.02.11 19:40 TikrintunCitātun

krieger

Nū, as ni mīri tīt. As mīri kaī pawaidīlai kittan swītan, adder ni ciwilizaciōnin. Sta ast kāigi meditaciōni, beggi kaddan as dīrei, as ni mīri ezze kērdan. Anga tū ni wīda aīningin be kaīlan? Be ni kīrda zwīrins? Stwi autōrs gērdaui ezze līgun. Adder teinū gērdaui zmūnents astits dabbas kunnegs. Hah! As ni papresta stan. Adder kintups dabber bilāi ezze mīlin. Tāns peisāwuns 365 pēismens prēikinei stēisan elapāntan (gēnai). Interessanti, ka elapāntai mazzi zentlitun? As mīri tu turri padirītun pastippan kintuppan. Sta ast interessanti, as mīri. Stwen wissan ast naturalin! Be stāi zmūnei - tenēi buwinna stwen. Tāns bēi en "India, Burma, Sri Lanka, Egypt, Dominica, Ethiopia, Kenya, Tonga, Namibia, be Antarctica". Be zmūnei ast minkusai, dāncautajai(tenēi dāncaui pra meditaciōnin (anga 'trans')), buwīntajai.

2009.02.12 14:46 TikrintunCitātun

Glabbis

Perwaidinnas, tu ni spārts tikrōmiskai papretta men. As papeisāwuns "ciwilizaciōni" kāigi pastippa kitā kultūri. Jā, as labbai izpretta stan prātan, kāi stwen ni ast kerdā. Jā, eīsku, kāi autōrs bilāi stwi ezze līgu, adder wis pat as ni wīda stwen Astin. Be kāi autōrs kwaitēi waidīntun, kāi sta wissan ast tīt grazzu. Mennei padīnga, kāi stwen wissan ast grazzu, adder būlai interessanti, kāi autōrs turīlai dīgi kittan pāusan – kāi dīgi būlai Astis. As papresta wissan, tēr as kwaitēi engērdautun, kāi ast tūlin labāi autōrai, be tenēi segēi tēr kunstan. Grāudu, kāi sta ast tēr kunsta. As adder kwaitīlai waīstun, kāi būlai dīgi stawīdai autōrai, kawīdai segīlai ni tēr kunstan, adder ēmpiri: Kunstan be Astin. As ni mīri, kāi mazīngi gērdautun stwi ezze Līgu, beggi pēr men Zwīrei ast "aūktaišai" pērgimai, nikāi zmūnei. Tenēi jāu Waīda. Zmūnei nika ni waīda. As dirēi en zwīrins tōtemiskai. Ik zwīrei ast ēn mans, staddan mes jāu ni ast zmūnei. Staddan mes izpresta wissan tikrōmiskai. Staddan zmūnei jāu turri zwīriskan gaūdran. Stwi adder pastāi pawaidīntan, kāi wissan ast kāigi en dāusu. Stesse pagan sta ast tēr kunsta. Adder jā, spārts grazzu! Adder, adder, adder: waīda tū, kaddan as subs sen swaīse akkins padirīwuns kawīdai zmūnei ast kaddan ast meditaciōni, gilī tranci be tīt tālis. Nū sta ni ast tīt grazzu, kāigi stwi! Etwinūis, adder stwen mazzi būtwei arwis gūzis, wakāi, barikkisku be t.t. Jā, ast retawīngi, adder rōmantiki ēst ni ast! Bl: ni wīda kaīlin, minkai,

2009.02.16 20:06 TikrintunCitātun

krieger

Labban. Adder as ni paminna ka ast Astis. As ni mīri ezze nōseilawingiskans pawīstins, be as ni waīda kāi autōrs mīriwuns ezze stan. As mīri ezze buwīnsenin. Be, jā, as dīgi kwāi waidīntun be mirītwei, kāi wissan ast grazzu. Mazīngi, as asma idealists be supnaūtajs. Be stas buwīnsenis ast klaūtals per gaūdran (buwīsenis sen zwīrins en līgu). Be as kwāi druwītwei en autōras pawaīsenin, adder ni en kunstan. Nū, mazīngi widātun tūlin. Adder stwi ast tradiciōnis, kwēi wissan ast kittan: 'besovstvo' anga 'prosvesšenie'. Anga en Īndijai ast 'Nataraja': http://en.wikipedia.org/wiki/Nataraja

2009.02.17 23:18 TikrintunCitātun

Glabbis

As ni spārtai labban izpresta kasse pagan tū dāwuns autengīnsnan prēi Šīwas dāncin. Dīgi mennei ni ast eīsku ezze 'besovstvo' anga 'prosvesšenie'. Ezze māgiskan dīran, - ka sta zentli? - mennei ast interessanti kasse paggan pēr ten sta ast "wārgan" anga ka nika palīgu kāigi "nilabban". Asma dīgi ideālists. Ik pēr men ka nika ast grazzu, as kwāi dīgi erzinātun ka sta zentli be kāigi sta bēi en pagaūseņu. Ppw., eraīns wīrds mazzi būtwei grazzu. As mazzi tēr bilītun stan wīrdan be tālis nika ni mīritwei kāigi sta bēi ānkstais be iskwendau pergūbi stas grazzus wīrds. Tīt dīgi adder as mazzi waīstun, kāi stas wīrds turēi stawīdans aspektans be stawīdan zentlisnan en pagaūseņu. Be stāi aspektai jāu būlai māgiskan, s.a. kāigi bēi en pagaūseņu. Stan subban ezze zwīrins. Ānkstais zmūnei turēi waīsnan ka ast dabban, ka ast zwīrei be kawīdans sēisnans prawerru turītun sen tennans. Eīsku, ast rōmantikenīkai, kawīdai nika ni kwaitēi waīstun, kāigi arwiskai bēi be kāigi turri būtwei. Adder…… As ni spārtai izpresta kasse paggan zmūi ni kwāi waīstun tūls.

2009.02.19 14:00 TikrintunCitātun

krieger

Nū, kaddan mes gērdauimai ezze meditaciōnis efektan, mes turrimai dirītwei en tradiciōnin, kwēi ast efekts. En šlaitawīdamans tradiciōnins ast šlaitawīdai efektai: kāigi en Īndijai ast Šīwas dāncis - be zmūi dāncaui grazzai; adder tū mazzi padirītwei en Charizmatans (http://lt.wikipedia.org/wiki/Charizmatai) anga 'pēnkdesimtajai'(pyatidesyatniki) be tenēi ast barikai, tenēi turri epilepsijan, kaddan tenēi en 'meditaciōnei', be sta ni ast grazzai. Ezze māgiskan dīran? As ni paminna, kāi as bilīwuns ezze stan. As mīri, kaddan tū mazzi dirītwei pawīstis sīran anga tū mazzi dirītwei ka zmūnei ni mazzi dirītwei, kitawīdan. Be, jā, mazīngi mes mazīmai gērdautun kāi sta ast astin. Be as prasīwuns: kas ast astis. Be as ni mīri kāi sta ast wārgan, beggi teinū niaīnunts ni mīri ezze swarewīngins pawīstins. Teinū as dirēi tekniskan prōgresan anga tēntiskwan... be as ni waīda kasse paggan wīrdai ast pāustan. Adder be teinū kunsta ast 'kirsnāi skrittai' Nū, as ni mazzi gērdautun ezze zentlins anga zentlisnans, beggi kaddan as laukijja zentlisnan, as mazzi ermīritun swāise zentlisnan. As mīri kāi sta ast kōmplicitan pēr men. Adder jā zentlāi ast swarewīngin. Ō! Ast interessanti, ka mīri tū ezze semāntikan be semiōtikan?

2009.02.25 17:25 TikrintunCitātun

Glabbis

Jā, tradiciōnis mazzi būtwei šlaitawīdan, adder as bilāi, kāi ni wissan ka ast grazzu mazzi būtwei labban. En rēizans – emprīkiskai. Nu jā, semiōtiki ast faktiskai māgija en zinānei. Sta ast faktiskai ka as dīgi segēi. Izpretīngi, semiōtiki mazzi būtwei dīgi šlaitawīdan, adder mennei ast swarewīngi wissan ka pastāi sēitan sen mitolōgija, etnolōgija. Sta ast stan ka segēi W. Toporōws, A. J. Grēims, prei perwaidīnsnan. Astis ast kaddan tū kwaitēi preiēitwei prei pirmanin zentlisnan, kawīda bēi en pagaūseņu. Jā, teinū mes nika ni widīmai. Adder dabber ast zentlāi. Be pa zentlins mazzimai preiēitwei prei Astin.

2009.03.06 17:45 TikrintunCitātun

krieger

Jā, ka Toporōws peisāwuns ast swerewīngi. Nū, as mīri tans bēi labban. Be as kirdēi kāi tāns pagalbuns zmūnimans. As mīri sta ast labban. As mīri kāi tāns druwēi en swāise wīrdans. Ast interessanti, kāi wisāi zmūi bilāi labbai ezze tennan. Be as kirdēi kāi tenesse anni waidilīwuns, be Toporōw waidā ka nika. Be ast interessanti, kāi mitolōgija ast swarewingi per tennan. Tāns bēi tradiciōnis pūdatajs. Be as kirdēi kāi naws delīks stesse lāiskas 'Balto-slavyanskie issledovaniya' wīrst būwuns en Toporōwas minīsnan http://www.inslav.ru/publ_baltoslav.html

2009.03.11 08:35 TikrintunCitātun

Glabbis

Arwiskai, jā, ezze tennan bilāi tēr labbans pawīstins be sta ast retawīngi beggi iz Mackālijan tāns "segīwuns" Baltijan (as mīri – tāns pawaidinna baltiskan topōnimijan stwen). Tāns etgērdau si ezze mackāliskasmu prāizu. Teinū stwi en kintuppu tāns bilāi ezze prōblamans sen prūsiskan wirdeīnan – "wisēimans zmūnimans en institūtu perwaidinna si, kāi stwen pastāi papeisātan stan subban". Tāns bilāi en kintuppu, kāi wisaddan bēi stawīdai zmūnei, kawīdamans spārtai ni padīnga ka Toporōws segēi. Be t.t. Adder wis pat teinū wisāi bilāi labbai ezze tennan. Jā, ezze swāise annin tāns subs peisāi ainuntkwei tenā bēits waīdilini. Be, jā, as dīgi mīri, kāi tāns bēi kāigi tradiciōnis pūdatajs. En zinānei ast spārts brendu būtwei per zinānikan, tīt dīgi per tradiciōnis pūdatajan. Grāudu, kāi ni ast tūls kintuppai sen tennan. Ka nika dabber turri būtwei sen stawīdan buttas video. Būlai interessanti dirītun en tennan, kaddan tāns bēi māldaisin. Stāi "Baltiskas Slāwiskas Enlaukīsnas" jāu wūrai turēi tiktwei. Ni ast eīsku ka ast stwen. Ik tū turīlai dabber ka nika interessanti (kintups, video) būtewengi dāis autengīnsnan! Interessanti, kāigi būlai mazīngi waīstun kaddan stan video pastāi kintuppintan?

2009.03.12 19:04 TikrintunCitātun

krieger

Jā, tāns turēi prōblamans, adder as mīri pōlitikis paggan. Beggi zināni ni mazzi būtwei en 'ussr', stwen bēi palaipsāi anga 'rōketai'. Ast interessanti, kāi teinū ast dīgi. Adder teinū as ni kirdēi wārgans wīrdans ezze Toporōwans, mazīngi - beggi teinū mes ni turrimai Toporōwas lāiskans en Maskōwai, en stēimans bibliōtekins (prei perwaidīnsnan: en Rūses bibliōtekei ast tēr 7 iz 17 delīkan stēisan enlaukīsnan). Jā, as mīri dīgi. Adder niaīnuts ni waīda mettan. As mīri sta ast 1990-1995. Adder teinū stas Kazanskiy waīda mettan, tāns tikinnuns video. Ō, ni waīda tū ezze stāns enlaukīsnans? Nū stwen ast ezze etnōgrafijan, etimolōgijan: http://www.ozon.ru/context/detail/id/1275416/ Direis ka ast en 15 delīku, adder teinū sta ast tēmparan.

2009.03.12 20:24 TikrintunCitātun

Glabbis

Jā, buttai en Twānkstai as turri stan 15. tōman. Majā Waldsonne'as ginni tengīnusi mennei stan tōman jāu pirzdau trins mettans. Jā, sta ast galwas lāiskas per baltistikan en Mackālijai. Stwen wisaddan ast tūlin ka interessanti. Eīsku, mes turrimai ni wissans tōmans, adder zūrgi dessimtan turrimai. Būlai labban ik tū eīlai en Indrikas perlazīntwin be prasīlai ka ast nawwan prēi dins. As adder ni waīda kwei teinū ast tenēisan kāupabutan.

2009.03.13 21:15 TikrintunCitātun
krieger	Nū, as peisāwuns perlazīntwei, be tenēi ni turri kāupabutan. Tenēi gērdau: tērpais nūsan perdātajan(dealer) - http://www.kniginina.com/index.php - be en laukīsenu peisāis "Indrikan".

2009.03.16 21:27 TikrintunCitātun
Glabbis	As mīri, kāi prawerru teīktun tēman ezze lāiskans, adder stwi mes mazzimai tālis waiţātwei ezze kintuppans be video.

2009.03.26 19:04 TikrintunCitātun
krieger	Stan video sen Toporōwan pastāi kintuppintan en 2005, 26-27 Sillinan; en Sankt-Peterburgai.

2009.03.28 13:55 TikrintunCitātun
Glabbis	Interessanti, kāigi tebbei izgūbi gaūtun stan waīstin? Sta zentli, kāi sta turri būtwei en Kazanskes buttu?

2009.03.28 17:55 TikrintunCitātun
krieger	Jā, tikrōmiskan en Kazanken buttu. As laukīwuns stan en lāiskan - BSI XVIII Be as waīda kāi stwen en Laītawai ast dabber kintuppan ezze Toporōwan: Algirdo Tarvydo 2001 m. gruodžio 2 d. interviu su akademiku Vladimiru Toporovu. Adder as ni waīda kwēi mes mazzimai laukītun stan.

2009.03.29 16:54 TikrintunCitātun
krieger	Mazibūt, kirdēi tū ezze "David Lynch Foundation Televeision"? http://dlf.tv/ Stwen ast kintuppai kwēi Līnčas bilāi ezze meditaciōnin, kunstan be t.t.

2009.03.30 21:34 TikrintunCitātun
Glabbis	Ni, as nika ni waīda ezze stawīdan TV.

2009.08.17 21:41 | KALEVALA TikrintunCitātun
Glabbis	Stwi ast sōmiskas kintups pa Kalawalas mōtiwans: http://www.youtube.com/watch?v=xVp4M12rmuE Būlai labban dirītun pastippan. Tīt dīgi kits sōmiskas labs kintups sen tradiciōniskans elamēntans: http://www.youtube.com/watch?v=SJbG0EC3Rxk&feature=related As mīri, kāi sōmjai mazzi turītun ka nika perōniskans sen baltiskans tradiciōnins.

2009.08.18 16:39 TikrintunCitātun

krieger

Dīnkun. As wīrst padirīwuns "Sampo". Stwi ast īr maskōwitiskai: http://torrents.ru/forum/viewtopic.php?t=623290 — adder prawerru turītun emnin stwen be prōgraman (uTorrent) [http://utorrent.com/]. Ik ni ast izpretīngi, peisāis en pustin, as wīrst gērbuns ka segītun. Mennei perwaidinna si Valkoinen Peura ast walnan. Adder as nika ni aupalla. Nū jā, mazīngi, tenēi buwinna pagar baltans. Tenēi turri tūlin legēndai. Mōrdwai (Mordva) dīgi bilāi "Perkūnan", adder ni Perkele. Adder Perkele ast Kaūks.

2009.08.18 22:19 TikrintunCitātun

Glabbis

Mazzi būtwei stwen ast sōmiskai? As ni spārts kwaitīlai dirītun mackāliskan wersiōnin. Nū, as mīri, kāi Baltijas sōmjai ast wakkariskai baltai pa swāise krāujan. Bilā jāu ast tēr bilā beggi wisaddan ast ainuntkawīda mōdi. Tenēi turri tūlin archāiskans baltiskans elamentans. Ast dīgi kittas perwaidīnsnas: En Kallawalai mazīlai būtwei tūlin ka iz baltiskan. Tenēisan Uka-pirmas Dēiws ast Ukko. Tenēi dīgi turri Panu. En Kallawalai ast Panu kāigi "pannu" be Saūlis sūns. En estiskasmu Kalevipoeg ast Salme, mergā, sāitan sen Saūli. Sōmiskan "meddin" ast "metsä". In Kallawalai ast Metsola.

2009.08.19 12:22 TikrintunCitātun
krieger	Stwen ni ast. Mazīngi sōmiskai ast en Sōmijai, adder as ni mazzi preistatīntun si kwēi. Mazīngi, walnan dirītun mackāliskai nikāi ni dirītun. Tū waīda sōmiskan?

2009.08.22 19:13 TikrintunCitātun
Glabbis	Ni, as ni mūka sōmiskai. Adder spārts grazzu kalsāi subba bilā, mennei spārts padīnga īr kāigi gērdai. Be as sūit labbai waīda ēnturan, stesse paggan mennei ni prawerru tulkausna. Jā, walnan dirītun nikāi ni dirītun.

2009.09.18 20:39 TikrintunCitātun
krieger	As dirīwuns stan "Sampo" be kintuppan šlaitinna si ezze legēndan. Be as ni waīda ka mazzi gērdautun ezze stan kintuppan. Mazibūt ik ni skāitatun be ni mirītun ezze legēndan, staddan kintuppan ast interessanti. Adder mazīngi "Sampo" tūls per malnīkans. As ni mīri ka mazīngi ka nika paprestun ezze legēndan be ēnturan.

2009.09.26 20:43 | Valkoinen Peura TikrintunCitātun
krieger	Ō! Kāigi ast ukawalnan: aīns zmūi aupalluns kintuppan "Valkoinen Peura". As ikkai ni widāi kintuppan, adder stwi ast autengīnsnas: kintups (sōmiskai) be subtitrai (ēngliskai)

2009.10.10 19:36 TikrintunCitātun
Glabbis	Dirīwuns tū stan sōmiskan kintuppan? As dabber ni pertengīnuns.

2009.10.10 20:51 TikrintunCitātun
krieger	Ni, as dabber ni widāwuns stan kintuppan. As īr izmīrsta ezze stan.

2009.11.06 20:59 | SUUR TŌLL TikrintunCitātun
Glabbis	stwi ast spārts labā estiska animaciōni http://www.youtube.com/watch?v=X0mTEVlJgC8 (stwi ast pirmas delīks, adder antars ast stwen tāuwu)

2009.11.11 20:51 TikrintunCitātun
Pamirisna	Sparts retawīngis be grāudus.... :) Adder mennei padīnga.:)

2009.11.11 23:46 TikrintunCitātun

Glabbis

Kaīls Pamīrisna, spārts labban, kāi ēnwangan tū pergūbi stwi! Retawīngis stas kintups? Adder ka tebbei bēi retawīngi stwi? Nū, as ānkstais dabber nikwēi ni widāi en animaciōnei, kāi erōjai būlai glaubātan tīt mitolōgiskai be episkai. Subs wīds (šlaitewīngi - prusna, galwā, skebelāi) ast spārts mitolōgiskan. As tēr widāi, kāi tīt deiwāi (sen stawīdans skebellins) pastāi glaubātan na wūrans glaubālins. Mazzi būtwei, tū dabber waīda ka nika iz mitolōgiskan animaciōnin? Stwi, en šismu tēmu ast dabber kittas autengīnsnas prei kittans kintuppans. Tū mazzi dīgi padirītun.

2009.11.12 22:13 TikrintunCitātun

krieger

Valkoinen Peura Ēnwangan, as dirīwuns "Valkoinen Peura". Labban kāi tenēi ni bilāi tūlin, be kintups sendest si iz wīdans be pajuksmans: kāigi prajāts (tenēi izkāupi mārtin) anga dallas erzināsenis [kāigi ast prūsiškai "гадание / būrimas" be "оборотень / vilkolakis (vilktakis) [tīt stwi pastāne sēitan sen ragīngin, jā?] ?]. Adder ast tēntiskai elamēntai: kāigi plinti anga kīrki. Be mennei padīnga muzīkin. ------ Suur Tōll Mennei padīnga, adder stas kunsteniks ast zmūnewingin. ( http://www.art.ee/gallery2/v/artists/painters/Jyri-Arrak_001/Jyri_Arraku_Maalid/ ) Mennei ni spārts padīnga palīguns bildins. Sta ast kāigi "Bosch". Kintups ast walnan, adder ten ni izprestun, ik tū ni waīda ezze legēndan.

2009.11.20 11:25 TikrintunCitātun

Glabbis

Grāudu, as wis ni mazzi pertengīntun "Valkoinen Peura". As buttai ni turri stawīdan labban swītastinklin (per kawīdan ni prawerīlai platītwei), tīt dīgi ni turri labban gīrbautajan, en kawīdan mazīngi tūlin be tūlin tengīntin iz swītastinklin, ni enpeisāntei dātan wissan kērdan en plattikans. Ezze twāise wīrdans, as jāu enpeisāwuns dins en deīktiskan wirdeīnan. Sta ast wilkatlākis, burtausnā. Ezze stan kunstenikan, kawīds glaubāwuns "Debban Tillin", - nū stwen ni wissan, adder ast delli bildāi, kawīdai mennei padīga, beggi tenēi dīgi turri stawīdans mitolōgiskans elamēntans, kāigi en kintuppu. As ni bilīlai, kāi sta ast tīt jāu Bōschu palīgu. Tēr biskin ast ka nika stawīdan. Nō stan tinklapāusan (art.ee) as dabber dirīwuns tūlin spārts labbans etniskans dīlins. As wīda, kāi tenēi stwen en Estantautai spārts labbai dīlai sen stawīdans pawīstins. Adder kawīdai bildāi tebbei padīnga (iz ni stawīdans waīstans kāigi pre-Rafaelitai)?

2009.11.21 09:11 TikrintunCitātun

krieger

Nū kāigi wārgan. Adder tebbei prawerru būtewingi padirītwei stan kintuppan. Graudu kāi stas kintups ast sōmiskan. Mennei interessanti padirītwei ka nika sen baltiskans elamēntans. As īr aupalluns "Kukkas martī", interessanti padirītwei, graudu kāi māise laītawiskan ast ukawārgaisi. Adder as wīrst dirīwuns panzdau. Jāuku as eliminijja ka nika anga gaūne ka nika iz internettan en naktin, staddan wissan ast prastan. Mazīngi ni ast ka nika dabber? Mazibūt ni ast Bōschu palīgu, adder as bilāi ni ezze kōnkretans idējans adder perōniskans widāsnans (?). Tū waīda, stāi abstrakta kunsta… Izpretīngi, kāi teinū wissan ast absurditāti, be ik zmūi ni mazzi ka nika segītun ezze dūsei (be rāman) staddan tāns mazzi segītun "art performance" (anga swāise degenerātiskan "kunstan") [ppw. tenēi mazzi glaubātun skrittans be bilāi "Ak! Kāigi ast ukawalnan" — Anga en Wilnei]. Be niaīnuts ni widda lāukan… Mennei perwaidinna is kāi enwārgulei glaubāi walnan… As widāi kāigi glaubāi enwārgulei (šizōfrenikai, ppw. ) — ni ast tīt wārgan. (eīsku, kāi stwen en "abstraktan kunstan" ast labāi kunstenikai (Beksinski be t.t.)) Mennei padīnga A. Dürer. Tāns grazzai glaubāwuns; šlāitewingi mennei padīnga tenesse akwarelin. Be padīnga Adolphe-William Bouguereau, Caspar David Friedrich (šlāitewingi "Pintegaūniks kīrsa kupsīnas jūrin" anga "Minkus prei jūrin"). Adder tebbei?

2009.11.21 18:02 TikrintunCitātun
Glabbis	Stwi bilāimai ezze kintuppans, adder per bildins as teīkuns nawwan tēman

2009.11.22 14:15 TikrintunCitātun

Glabbis

Krieger peisāwuns: __________________________________________________ Dabber ast interessanti Mijazakis "Prēikeni Mononoke". Tenā (Prēikeni) ulinna sen zmūnints be ginna swāise meddin (be meddes neseīlin). Mennei spārts padīnga. As ni mīri kāi stwi kitā kultūri "turri swarewīngin zentlisnan", beggi sta ni ast spārts nōseilawingiskas kintups. Eīsku, kāi kintups sendest si iz "tradiciōniskans dabbans / elamēntans". Adder kāigi as papresta stwi nika ni ast . Jā? _______________________________________________ Ni, ezze stan prēikinin as dabber ni dirīwuns, adder, perwaidinnas, ainunts iz ginnins stwi turri stawīdan kintuppan. Prawerru īmtun. Adder ka tū mīriwuns peisāntei "Adder kāigi as papresta stwi nika ni ast . Jā?" - Ast tradiciōniskai elamēntai anga ni ast? Adder kwei? En "Prēikinei"? Adder empīriniskai en Mijazakis kintuppamans?

2009.11.22 14:17 | TROICA TikrintunCitātun

Glabbis

Stas kintuppiks ast grīma stesses gruppis "Trōjica" iz Krēiwan. http://www.youtube.com/watch?v=qYjf5aYkdz8 Subs kintuppiks ast sen mitolōgiskans elamēntans, adder nū stawīds sen krēiwiskan humōran. As nikāigi ni mazēi paprestun ka tāns krēiwiskai gremja en wangai "a u našem u raju" (adder en nūsan paradīzu) be ka ast tālis. Adder tūlin rēizans as klausīwuns klausīwuns be ēnwangan paprettuns, kāi: a u našem u raju žič vešelo, žič vešelo, tolki niekomu : )) "en nūsan paradīzu giwītwei wesselingi, giwītwei wesselingi, tēr ni ast kasmu" Zentli, kāi en Krēiwai tenēi wisāi ast stawīdai grīkenikai - galinna di be preispārtaui di kittans zmūnins. Stwen en pagaūseņu tāns gremja "čej dušu zagubil, čej vianec razrušil" (kasse dūsin tū izmāitinuns, kasse wainikkan tū augraūduns). As paprettuns, kāi stas zuks ast stawīdas grīkenikas dūsi. Adder stāi līkutai zmūnikai ast, mazzi būtwei, stawīdai pikullikai, kawīdai pīda dūsin paradīzas prōpaus. Ha-ha-ha.

2009.11.22 14:30 TikrintunCitātun
krieger	As peisāwuns ezze kintuppans sen baltiskans elamēntans; En "Prēikinei" eīsku nika ni ast.

2009.11.22 14:34 TikrintunCitātun
Glabbis	Āā, eīsku. Nū, prawerru laukītun wūrans sōwetiskans laītawiskans be lattawiskans kintuppans. Stwen turri būtwei ka nika.

2009.11.22 15:06 TikrintunCitātun

Nx

Biskin ezze wīrdans: "stawīdai pikullikai, kawīdai pīda dūsin paradīzas prōpaus." Prawerru nūmans tērpautun emnins: Pikuls, Kaūks en "Diablos", "Satan" zentlisnan? Šas tulkausnas en wirdeīnu ast tēr krikstjāniskwas prōpagandas zentlai. As mīri, kāi swettis idējas kāigi "Satan", "Diabolos" mazzi būtwei prusicizītan, adder kāi nūmans ni prawerru tērpautun nūsan naseīlin emnins per tennans. Asma aupalluns, kāi Pikuls be Patals ni ast stan subban, kāi Pikuls ast spārtais germ. Odin, adder Patals spārtais Loki. Waīditei jūs ka nika ezze stan?

2009.11.22 15:58 TikrintunCitātun
Glabbis	Stwi bilāimai ezze kintuppans. Ezze stēisan dēiwan emnins mazzimai bilītun en kitsmu tēmu.

2009.11.22 22:58 | KUKKAS MARTĪ TikrintunCitātun

Glabbis

Jā, tū Krieger, peisāwuns ezze Kukkas mārtin. Jā jā, sta ast spārts labs kintups. Adder..., jā. Prōblaman ast stawīdan, kāi stwen tenēi segīwusis nū tēr stawīdan wariāntan pa K. Bōrutas rōmanan. Be kaddan as pirman rēizan dirīwuns stan kintuppan, as staddan dabber ni skaitāwuns subban rōmanan. Be as pastippai kitawīdiskai paprettuns wissan. Subs rōmans ast spārts spārts labban. As waīda, kāi ast rōmanas mackāliska tulkausna, adder as nikwēi ni widāi. As dabber waīda, kāi en sōwetiskans kērdans stas kintups waidinna di en kino-teāteremans, adder as ni waīda kawīds gērds stwen bēi. Mazzi būtwei pastāi enkalsīntan mackāliskai dīgi. Anga bēi nōpeisai. Wis pat subs rōmans ast kittan. Stwen ast kitā wangā. Be wissan ast sparts nideiwūtiskan, kaigi en stesmu kintuppu. Adder kāigi pats kintups pastāi auīmtan - mennei sūit padīnga. Tīt dīgi prawerru būtewingi enkalsīntun prūsiskai stawīdan kintuppan - Elzi iz Gillijan (Elzė iš Gilijos). Sta ast pa prūsiskan gērbsenin (autōrs ast Wicherts, kawīds buwinna en Instrāpilu) be wissan ast en Prūsai, na Kursin Marrin.

2009.11.25 19:57 TikrintunCitātun

krieger

Trōjica As kirdēi ezze "Trōjica". Mennei ni padīnga: ni muzīki, ni kintuppiks. Labban kaddan folklōri anga ka nika dabber, adder ni stawīda "etnō-muzīki". Be stan krēiwiskan… As pamijja šandau perjāja zmūnei iz "KRYŬJA": Dzermant be Kaškurevič. Tenēi bilīwuns ezze Laītawan be krēiwiskan amziskan (naciōnalin) idējan"; be Kaškurevič biskin dūmi en dūdan. Adder tenēi bulīwuns krēiwiskai. ------ Kukkas martī Be as dirīwuns "Kukkas mārtin". Adder kōmplicitan papresta kāi tenēi gremja be kāi wis zentli. Eīsku prawerru mukīntun billan. Ezze Kukkan ast laītawiskas kintups — Kukkas izgūnsna iz Miklas kāiman (Velnio išvarymas iš Mykolų kaimo). Mazibūt waīda tū ka nika ezze stan? ------ Ezze rākans Ni waīda tū ezze gārbikans "Ezze rākans"? http://www.youtube.com/watch?v=jH4iAkEHbmA Stwi ast kuntups. Interessanti kāi kintups pastāi auīmtan pa gārbikans "Ezze rākans" adder "Legēnda ezze rākan pertiksnans". Stans gārbikans enpeisāwuns D.K. Zelenins en "Viatskaya gubernia". Adder interessanti gārbikas "Ezze rākans" ast palīgu sen "Adli, Kunnigini stēisan angzdrin". Stwi dīgi ast angzdris, adder kunsteniks glaubātuns regawīngi. Be malnīkai wīrst en alnins. ------- Nuit noire http://www.youtube.com/watch?v=zRgfUnFnndQ Stwi ast interessants kintups Timmara nakts (Nuit noire). Palīgu sen Līnčas "Ēntrewingin Rīkin". Adder stwi ast tikriskas idējan (siužetas / сюжет) be tūlin simbōlin. Interessanti kawīda bilā en soundtrack'an?

2009.11.26 23:38 TikrintunCitātun
Glabbis	.

2009.11.26 23:38 TikrintunCitātun

Glabbis

Trōjica As ni mīriwuns dīritun stūrnawai en stan kintuppikan, adder mennei bēi wesselingi be bēi interessanti paprestun ka tāns stwen gremja. Tīt dīgi paprestun ka zentli stas zuks be ka stwen dabber ast. Ō, Kaškurewičs be Dērmants ast sturnawāi Zmūnei : )) Adder kwei tenēi stwen bēi? Sta bēi almanachas "Drūwis" prentaciōni? As persōniskai niwārgai waīda stan Krēiwiskan (baltiskan) situaciōnin, beggi as biskin sen humōran dirēi en stans zmūnins. Kukkas izgūnsna iz Miklas kāiman. - Jā, sta ast spārts labs kintups. Auīmtan wārgai - spārts lītai, adder stwen tenēi īmusis wissans galwas laītawiskans folklōriskans mōtiwans ezze Kukkan, kawīdai ast spārtai waīstan, be tenēi segīwusis stawīdan senrīnksnan (mix). Spārtai folklōriskai tenēi stwen waitjāi. Ni wisaddan ast eīsku. Adder mennei padīnga. Kāimiska atmōsferi. Enimmumni. Nū, eīsku, stwen wissan ēit spārts laītawiskai. Ezze rākans - Nū, jā. Retawīngis kintuppiks. Spārts labbai be kawīdiskai segītan, glaubātan. As īr ni mīriwuns, kāi en 2003 m. dabber auīma di stawīdans kintuppans. Jā, stāi Wjatskas guwernemēnti ast baltiska zemē, be stwen be prei Twerrin, prei Smōlenskan ast tūlin wersiōnis stesses gērbas. Teinū en Laītawai pastāi perlazīntan lāiskas, kwei ast wissas wersiōnis stesses gērbas. Ast 4 tōmai. 1.t ast tēr laītawiskai (wisāi dialaktai). 2.t - lattawiskai be panzdau kittas billas, stwen estiskai, mackāliskai, krēiwiskai be tūlin kittas billas. Tūlin kwei stāi gerbā pastāi aupaltan. Spārts swarewīngis prāts. Adder stwi en kintuppu - as īr ni waīda padīnga mennei anga ni padīnga. As bēi mīriwuns tīt - tradiciōniska wersiōni ast spārts mīstiskan, adder stwi wissan segītan tīt, kāi tū ni mazzi justun, kāi sta ast simbōliskan mistērijan. Stwi tūls - stawīda graudī gīwatas istōrija. Be spārts mackāliska atmōsferi, - stawīda brendī be pastippai nimitolōgiska. Adder wis pat - sta ast spārts spārtan. Nuit noire - Jā, mennei padīnga. Adder sta ni ast Līnčs? Anga sta ast Līnčs? As tīt ni papretta. Spārts Līnču palīgu. Tū turri pastippan kintuppan be dirīwuns pastippan?

2009.11.27 14:24 TikrintunCitātun

krieger

Tenēi bēi en Mackōwai, Mackālijas bibliōtikei (pirzdau bēi Leninas). Jā, sta bēi Drūwis prezantaciōni. Mazzi gērdautun tenēi bilāi si per laītawins. Ni waīda kāigi en arwiskwan, beggi teinū genētiki gerdaui krēiwei astits slawai (teinū.). Stawīda mīstiki. Adder as ni papresta stan genētikin, galogruppins be t.t. Adder ka stwen ni tīt en Krēiwai? Stebbulan, kāi stwen bēi "patriōtai" anga ka nika dabber, be tenēi ni waīdusis ezze baltiskans emnins, be t.t. Be interessanti kāi stwen bēi wūriskas wīriks, tāns gērdau kāi krēiwei astits wenētai, be Minskas ast grēkiskas wīrds (wīriks bēi ukrāinis), sta ast smejjinan. ---Miklas kāiman Staddan prawerru aupaltun Miklas kāiman. As jāu aupalluns "Elzin iz Gillijan", adder ni mazzi gaūtun, prawerru aupaltun en kitsmu deīktan. ---Ezze rākans Jā, mennei dīgi perwaidinna si kāi sta st retawīngis kintuppiks. Ikāigi stwī ni ast ka nika. Mazīngi mennei ni spārts padīnga enkalsīsenin. Be interessanti kaddan ast labā muzīki. Sta ast bāltiskan elamēntan, kaddan salūbawīrs ast angzdris? ----Timmara nakts Ni, sta ni ast Līnčas kintups. Jā, as turri pastippan kintuppan be dirīwuns. Mennei padīnga. Interessanti kāi stwen ast delli realitātin, be wissan kitawidinna si. Be stwen ni ast wargā muzīki.

2009.11.27 21:41 TikrintunCitātun
Glabbis	Nū, ezze krēiwans prawerīlai nūmans waitjātwei en kitsmu tēmu, mazzi būtwei - en "baltiskas zemmis, stāi gintu". Ezze "rākans" as wīrst peisāwuns en tēmai - "ezze dēiwan emnins". Ni timmara, adder Timrā Nakts. Stwi grīma ast retawīngi. En pagaūseņu as mīriwuns, kāi sta ast ka nika iz laītawiskan-lattawiskan. As tīt paprettuns kas ta ast. Mazzi būtwei ka nika īndiskan.

2009.11.29 20:44 TikrintunCitātun
Ramans	As digi waida ainan labban filman - Loui Mall "Black Moon". stawids kintups digi ast en torrents.ru pausan

2009.11.29 20:52 | ezze 'Sampo' TikrintunCitātun
Ramans	Glabbis, as aupallai tebbei "Sampo" kintupan, wirst buwuns en stiesan sawaītin. Waida ka mennei padinga peisatun stwi

2009.11.30 00:52 TikrintunCitātun

Glabbis

Ō, spārts labban, kāi ēnwangan (en šan sawaītin) wīrstmai turīwusis Sampo. Adder bandāis pertengīntun dīgi stan labban sōmiskan kintuppan "Valkoinen Peura", autengīnsna ast stwi ūnzai 2009.09.26 20:43 As mīri, kāigi tulkautun "Eglis" kintuppan en prūsiskan. Stwen laītawiskai ast Salōmejas Nerres pōetiskas teksts. Sta ni ast reālin tulkautun stan subban prūsiskai, kai būlai pōetiskai. As mīri īmtun stesses gērbas ainuntkawīdan labban wariāntin. Adder tīt būlai wirdāi kaddan tenēi en kintuppu ni bilāi. Salōmejas Nerres tekstas wariānti ni ast spārts labban. Be stwen wissan ast īnsan, beggi sta ast wērsai. Tīt prawerru mīritwei kāigi segītun swāise wersiōnin. Papeisāis mennei ka tebbei etrāi twāise ginni - anga tenā pagalblai tulkautun "Majjan be Pajjan".

2009.12.01 19:46 TikrintunCitātun
Ramans	Swajse ginnei as ne peisai. Mazzi butwei ankstainan. Adder teinu mennei ast jau be "Noit Noir" be "Sampo" kintūpai. Mazzi pereitun en buttan adder en muzejan be segitun sebbei kopijan. Adder as digi teneimans ne wīdai, miri kaigi turi butwei "sparts labban" Wirst bandatun aupautun kitans

2009.12.01 23:42 TikrintunCitātun
Glabbis	Jā, mazzi būtwei walnan mennei perēitwei en twāise muzējan, beggi buttai twāise CD-enpeisātajs wārgai dīlai. Dabber ni dirīwuns tū "baltiskan tāliwidasnan"? http://www.sarmatija.lt/index.php/tv

2009.12.02 10:15 TikrintunCitātun
Ramans	Jas , as bei stwen adder mennei ne bei kerdan diritun Mazzi būtwei - ne wargan. Adder dabber ast wīssan stawīdan swarewingi beggi ast EU be JAV be Maskalija

2009.12.03 00:12 TikrintunCitātun

Glabbis

Jā, spārts labban, kāi dabber ast ka mazīngi waidīntun be kāi zmūnei wis pat mīri ezze tēntiskan euro-šūdan. As jāu biskin padirīwuns. Enimmumni, kāi wissan pastāi senrīnktan ezze baltans. Jōwaiša nūmans bilāi, kāi prūsai faktiškai turēi wālstin. Adder mennei walns padīnga stwen stawīds stūrnaws wīriks iz "Sarmātijan". Tāns bilāi ezze maitāsnan. Ik stawīdai zmūnei en Laītawai būlai tūls, staddan arwiskai en Laītawai būlai ni tīt tūlin gūzis. Kafēbutans be t.t. tāns bilīwuns - "šūdlendai". Wiškūns - kāigi wisaddan - gremja swāise wūran grīman.

2009.12.03 09:38 TikrintunCitātun
Ramans	tu dabber ezze kan?

2009.12.03 09:56 TikrintunCitātun
Glabbis	As teinū peisāwuns ezze "baltiskan tāliwidasnan".

2009.12.11 00:08 | BLACK MOON TikrintunCitātun

Glabbis

http://www.youtube.com/watch?v=vxOFU0K_Exo&feature=related As dirīwuns Luji Mallas kintuppan "Kīrsnasis Mīniks" (Black Moon). Mennei spārts padīnga. Stawīda paustā plattibi. Ikāigi erōjini pagaūne aulaūtwei. Be staddan pastippan swītan ast tēr kāigi simbōlai. Supnas mōdelin. Spārts enimmumni, kāi kintups turri tūlin agresiōnin, be stan subban kērdan sta ast ikāigi malnīkiskas gārbikas. Archetīpiskas blandāsenis kāigi en Alisai. Tēr stwi erōjini nikwēi ni kwaitēi perēitwei. S.a. ikāigi tenā jāu pergūbi en stan retawīngin pillin be tenessei jāu nikwēi tālis ni prawerru. Stwi ast stawīda plattibi, kwēi pastāi senrinktan - tūlin spellaukstis stēisan gērban. Spārtai kwaitītun si dirītun etkūmps be etkūmps. _________________________________________________________ Valkoinen peura Ēnwangan as padirīwuns "Gaīlin ragīngin" (Valkoinen peura). Spārts labs kintups, tēr wangā ast per prastan. Stāi gerbā ast jāu wīlin, beggi ast retawīngi, kāi "debs upereīns" būlai "debs" be būlai stawīds "wārgs" kāigi stāi mergā-raggana. Stwi jāu ast krikstjāniska endilisnā. As ni spārts papretta - waīdils bilāi, kāi dāst tenessei "mīlas pūwin", adder tenā ni izpūwusi din, tēr dirīwusi kāigi waīdils delbuns trumbelin be stwen ka nika sāka be sāka pa tenesse trumbelin. Be trumbels drezzuns si. Be tenā wīrta en stawīdan ragganan-wilkatlākinin. Kasse paggan? Lōgiskai būlai ik tenā kwaitīlai enkaitīntun tūlin wīrans, adder perwaidinnas, tenā kwaitēi tēr ergalīntun tennans.

2010.03.07 20:59 | "Mennei aīnai sestrīkai" TikrintunCitātun
Glabbis	http://www.youtube.com/watch?v=ldB890wIebU&feature=related Niwārgs lattawiskas kintuppiks.