2009.08.17 20:32 | BALTAI: STĀI GINTU, BILLAS, ZEMMIS TikrintunCitātun

Glabbis

" Nū jā, sta ast retawīnga mōdi. Nū kāigi ēnglai bilīwuns prancōziskai. Interessanti en Lattawai ka nika bēi palīgu?" - Ni, stwi ast kittan. Stwi ni bēi stēisan kunnegan pawīstis. Stwi bēi kummetei. As mīri, per tennans nawwa bilā bēi kāigi mōdiskas "slang". Waīdilai jāu nika ni mazēi segītun beggi tenēi jāu ni turēi swāise rikaūsnan. Ik prūss jāja buwīntwei en mīstan, tāns bilāi miksiskai, ik buwinna en kāimu - laītawiskai. En Kurzemei bēi ka nika palīgu. Iz dēinans (iz Dnepran) gūbi "lattawiskan". "Laītawiskan" dīgi. Perwaidinnas, kwei teinū buwinna "baltai", stwen ānkstais bēi tēr wakkariskai baltiskai dialaktai. Deinaīniskai baktiskai dialaktai pergūbi en Lattawas / Laītawas teritōrijan, mazzi būtwei, tēr zūrgi 8 mts. Tīt izēit, kāi deinaīniskai baltai "pernaikinna" wakkariskans baltiskans billins. Be stas istōriskas prōcess ast spārts wūran. Ni ast eīsku kasse paggan tīt ēit. Stwi ast ainuntkawīdan wūran baltiskan kliptan.

2009.11.27 23:00 | DĒINISKAI GALINDAI TikrintunCitātun

Glabbis

Sta ast tūls per Kriegeran, - ezze tēman, - ka mazzi būtwei baltiskan iz twāise pāusan ezze "galwasmistu". As turri tēr līkutan tāutaskartin. Ik as turīlai stawīdan sen eraīnan kāiman, as bilīlai tebbei tūls. As nika ni perbandāwuns, adder entikriskai dirēi tēr en tāutaskartin. As mīri, kāi mazīlai būtwei baltiskan: Дрезна, Куровское, р. Нерская, р. Шерна (laīt. šernas), р. Воря, Лыткарино, Видное, Лобаново, Вельяминово, Кишкино (stwi akrāts ainunkawīds laītawiskas sasnis bīguns), Прилуки. Stēisan galindan sīrdan (cēntran) bēi na Prōtwas appin. Ka ast biskin iz kittan pāusan iz jāu labbai waīstans baltiskans emnins - Протва, Ока, Нара, Можайск, Можая (Mažoji), Истра (prēi mans ast en Prūsai appi - Instra), Дидейка (Didėja), Лама, Ружа, Яуза, Лобня, Дубна, Химки, Веля. Adder ast spārts tūlin stawīdai emnei. Be as mīri, kāi akrāts dīgi teinū stwen prēi wans buwinna stawīdai zmūnei, kawīdai waīda, kāi prōtitei bēi Galindai (eīsku tenēi bilīlai - Голядь). Būlai labban tebbei aupaltun stawīdans. Be waīstun tūls galindiskans deīktans. As ni waīda kwei, adder ast stawīda appi prēi wans - Голядь. Prei mīstan Клин ast kāims Голяди. En wakkarans baltai akrāts bēi ērgi deīktan kwei Akā (Oka) entēnka en Wōlgan.

2009.11.30 18:20 TikrintunCitātun

krieger

Jā, būlai labban waīstun tuls. Bītan as bēi pagār "Гжель", stwen taūwu ast appi "Гжелка". Paminijja "Гжель" en 1336, pirmas rēizan, adder kāigi "pulka". Stwen ast wāiss "Гжель", teinū. Stwen tikinna pūdeniskas traūkans (kāigi ast prūsiskai "фарфор / porcelianas"?), be mazzibūt tīgelins (kaddan bēi kunegiks, tenēi tikinusis). Eīsku, as ni bēi en subsei wāisei. Wāiss ast "tēntiskan" (mazīngi 1500-1600m.), stwen ni bēi ankstāi nika, tīt meddin. Zmūnei buwinusis pagār "Maskōwa-appi", adder stwen bēi medēi. As bēi en medēi, stwen tūlin anzan be lāides. Toporōws sejja emnin sen gruntan "gud-". "Гжель" iz baltiskan gud(i)-el (ezze guddin).

2009.12.01 23:41 TikrintunCitātun
Glabbis	Jā, pōrcelanan. As jāu enpeisāi en wirdeīnan. Adder kwēi Toporōws peisāi ezze "Gžeļ"? En wirdeīnu? Kwēi ast stas kāims? Nitāli ezze tebbei? Ik arwiskai sta ast iz "guddans", s.a. iz "gōtans" (wūkins) sen kawīdans galindai en 2 - 4 mts. pergūbi "prēi wans", staddan, mazzi būtwei, sta ast tenēisan pintegas slāids. As ni waīda, mazzi būtwei, Toporōws stwen eīskina kitawīdiskai.

2009.12.02 12:31 TikrintunCitātun

krieger

Jā, biskin tāns peisāwuns en wirdeīnu, adder tūls mazzi aupaltun en Топоров, 1972 - В. Н. Топоров. «Балтика» Подмосковья // Балто-славянский сборник. М., 1972. Топоров B. Н., Трубачев О. Н. Лингвистический анализ гидронимов Верхнего Поднепровья. М., 1962. Adder as ni turri stans lāiskans. Ni, Toporōws sejja emnin sen guddin, ni guddan. Dirēis wuraprūsiskan "gudde", stwi palīgina sen Gudeniten, Gudelupis, Guddel, Gudde. Ikāi eīsku kāi stwi āins grunts "gud-". Jā, nitāli. Mazzibūt 2km ezze mennei. Be stwen nitāli ast appi "Dorka", sta ast ezze draztun "драть", maskøwitiskan emmens, adder tennan sejja sen guddin (кустарник), anga "sąžalynas"/"заросль", ni wāida kāigi wīrst būwuns prūsiskai. Adder as bēi pagār preitekinnin (13km ezze mennei), ni pagār wāgan (2km ezze mennei). Panzdau as wīrst būwuns prei wāgan. As bēi stwi, kwei Kōniašino be Kolōmino.

2009.12.03 00:13 TikrintunCitātun

Glabbis

Jā, ezze stawīdans lāiskans as waīda, adder dīgi as subs ni turri. Prawerru aupaltun be turītun. Ezze "guddin" as papretta. Prawerru dabber dirītun. Ni spārts eīsku, kaddan etimolōgiskai mazzi būtwei "wūkis-guds", adder kaddan "guddi". Kas bilāi, kāi "dorka" ast ezze mack. "draţ"? Stas dor- ast spārts baltiskan, īr ide. Jā, as dirīwuns twāise zūrgiskwans. Spārts interessanti. Adder stwen ni pastāi papeisātan appis, tēr Akā, Maskōwa. As aupalluns stwen kāiman Goļadj prei Klinas mistīkan. Adder kwei ast appi Goļadj - ni ast eīsku.

2009.12.03 12:56 TikrintunCitātun
krieger	Jā, sta ast ide wīrds. Adder stwi tūlin zentlisnan (stwi biskin ezze "dōr". Fasmers bilīwuns ezze stan... Nikwēi ni ast nōrmali tāutaskarti sen emins. Mazibūt, tīmaskōwitiskai pausai kāigi http://maps.yandex.ru. Ni waīda. Eīsku, stwen nika ni ast ezze Klinas Goļadj.

2009.12.11 00:06 TikrintunCitātun

Glabbis

Spārts interessanti, kāi sen dar-, dor-, der- dir- as ēst nika ni aupalluns i zundas emnins en Prūsai be Laītawai. Ni ast eīsku ka ast per dor- stawīdan. Ik as ni dirīlai wirdeīnans, as mīrilai, kāi mazzi būtwei sta ast ka nika iz *der- "*ka derra zemmin", beggi "драть" ast en laīt. be latt. en pr. (dir-tun/-twei, derra, dirra). Be ezze stan dīgi biskin ast en Murzajewas wirdeīnu. Staddan baltiskai emnei mazīlai būtwei sen *dr- kāigi Draūja, Drawa, adder deznimai peisāi di, kāi stāi emnei iz ide. *dro-, * drou- "tektwei". Ni ast eīsku.

2009.12.11 19:56 | dabber ezze dēiniskans galindans TikrintunCitātun
Glabbis	stwi ast Sedōwas artīkels ezze dēiniskans galindans http://www.tuad.nsk.ru/~history/Author/Russ/S/SedovVV/Galindai.htm

2009.12.11 20:43 | kāims Prūsai prēi Maskōwan TikrintunCitātun
Glabbis	Kāims Prūsai: Maskōwas zeimāi http://wikimapia.org/2601080/ru/%D0%94%D0%B5%D1%80%D0%B5%D0%B2%D0%BD%D1%8F-%D0%9F%D1%80%D1%83%D1%81%D1%81%D1%8B

2010.02.17 11:51 TikrintunCitātun
krieger	En tēmai "Baltizmai en maskōwitisku" Kareusnā dāi autengīnsnan sen baltiskans hidrōnimans. Stwi ast paligī tāutaskarti, tīt stwi dabber ast archeolōgiskas kultūris (III-IV mettasimtai): autengīsnas As turri dīgi: Baltiskai gintu en X m. be XII m.,; Lattawiskan be Latgāliskan; be Laītawiskan. Tāutaskartai sen dialektans. Prawerru ka nika? Tautaskartai iz lāiskan "Swītas billas. Baltan billas"

2010.02.18 14:13 TikrintunCitātun

Glabbis

Jā, niwargā tāutaskarti. Prawerru senrinktun stwi ku tūls ka nika stawīdan palīgu. Mazzi būtwei, tū dabber widāi ka nika stawīdan? Dīgi sen ankstāisin archeolōgiskans kultūrins. Labban, kāi stwi pastāi waidīntan kāigi gūbi wūkei. Adder as ni mīri, kāi deinaīniskas araīks gūbi tēr ērgi Maskōwan. Turri būtwei tālis - ērgi deīktan, kwei en Wōlgan entēnka Akā. Jā, tū mazzi dītun stwi kittans tāutaskartins dīgi. Būlai labban. As jau ni etmenna ka as turri.

2010.02.19 21:51 TikrintunCitātun
krieger	Ni, as ni widāi. As widāi tēr sen baltikans gidrōnimans. Tāutaskartai: Baltiskai gintu 10m Baltiskai gintu 13m Lattawiskan be latgaliskan Laītawiskan

2010.02.20 14:03 TikrintunCitātun
Glabbis	Jā, sta ast spārts labban, kāi wissan būlai en ainasmu tēmu. En rēizans prawerru pawaidīntun ainuntkawīdsmu. Sen emnins stwen ast interessanti - ik zinānikai peisāi sōwetiskans hidrōnimans en tāutaskartei st. 10 mts, sta ast jāu interessanti... !