MĀLARAUSNA
Galwas pāusan > Galwas delīks > Baltiska kultūri
2009.11.21 18:00 | MĀLARAUSNA
Glabbis Krieger peisāwuns:
Mazibūt ni ast Bōschu palīgu, adder as bilāi ni ezze kōnkretans idējans adder perōniskans widāsnans (?). Tū waīda, stāi abstrakta kunsta… Izpretīngi, kāi teinū wissan ast absurditāti, be ik zmūi ni mazzi ka nika segītun ezze dūsei (be rāman) staddan tāns mazzi segītun "art performance" (anga swāise degenerātiskan "kunstan") [ppw. tenēi mazzi glaubātun skrittans be bilāi "Ak! Kāigi ast ukawalnan" — Anga en Wilnei]. Be niaīnuts ni widda lāukan…
Mennei perwaidinna is kāi enwārgulei glaubāi walnan… As widāi kāigi glaubāi enwārgulei (šizōfrenikai, ppw. ) — ni ast tīt wārgan.
(eīsku, kāi stwen en "abstraktan kunstan" ast labāi kunstenikai (Beksinski be t.t.))

Mennei padīnga A. Dürer. Tāns grazzai glaubāwuns; šlāitewingi mennei padīnga tenesse akwarelin.
Be padīnga Adolphe-William Bouguereau, Caspar David Friedrich (šlāitewingi "Pintegaūniks kīrsa kupsīnas jūrin" anga "Minkus prei jūrin").
Adder tebbei?
__________________________________________________


- Jā, jā, spārts retawīngi, adder zmūnei en Laītawai turri spārts tūlin gūzin en galwai. Ni, stāi "krāntas ārka" īr ni ast gūzis, adder sta ast arwis ŠŪDAS.
Arwiskai as ni waīda kasse paggan, adder pastippa Laītawa be ppw., Pōli ast stawīds gūzis. Be teinū ast stawīda mōdi, ik as ka nika prasijja, 97%, kāi wis zmūi etrālai: "as ni mazzi ezze stan gērdautun, beggi as ni turri stawīdan kōmpetenciōnin" - ha, ha, ha! Tīt mazzi būtwei ast, beggi praktiskai niainunts nika ni skaitāi, tēr fantazī be t.t.

As ni mīri, kāi "enwārgulai" ast arwiskai enwārgulai. En swītu stēisan pōzitiwistan eraīns kits ast enwārgulis. Tenēi tēr wīda tūls be kitawīdiskai. Jā, sta ast spārts interessanti.

Ezze Bōschan, as ni mīri, kāi sta ast abstrāktiska kunsta. Eraīnan tenesse bildin ast spārts kōnkretan. Stan subban ezze stan estiskan kunstenikan. Stwen ni ast abstrakciōnis. As ni widāi. Jā, wissan, ka segēi "Tēntiskas Kunstas Centran" (adder stawīdai centrai ast wiskwēi) stas SHIT turri būtwei pernaikīntan.

Ka segēi Djūrers be Bugrō, mennei teinū jāu ni spārts padīnga, beggi sta ast per akademījaskan. Be ni ast radikālin. Be dabber - stawīdas kunstas grunts ast krikstjāniskan. Ka as laukijja, - sta wissan ka ni pastāi sēitan sen krikstjāniskan mōdelin. Wissan, ka pastāi sēitan sen etniskans, mitolōgiskans, ēpiskans elamēntans. Adder tēr NI krikstjāniska mitolōgija. Spārts grāudu, adder pastippan klassiskan swītan "sīnda" na krikstjāniskan mōdelin.

Mennei ast interessanti waīdawas, dīgi ezze dēiwans be erōjans, ppw., sen germāniskans mītans niwārgai dīlawusis: von Rosen Georg, Fidus, Arthur Kampf, Einar Jonsson, Alan Lee, Arthur Rackham, von Stassen. Stawīds 20 mts. labs mīstekeris ast Jean Delville. Eīsku, ast spārts tūlin "popsaišai" kunstenikai stesse pre-Rafaelitiskas tīpas kāigi Robert Bateman, John Duncan, Fitzgerald, Hughes, Armand be t.t., kawīdai turri bildins ezze keltiskans "kaūkans" be "laūmans" - sta ast enimmumni, adder ni gillu be šlāit spārtiskwan.
Jā, Fridrich mennei padīnga tīt dīgi teinū.


2009.11.22 14:33 | WAITEKŪNS
Glabbis As pamīrsuns papeisātun, kāi iz laītawiskan mālarausnan mennei padīnga stawīds Waitekūns (Vladas Vaitekūnas). As teinū laukīwuns en swītastinklu - ast ka nika padirītun anga ni ast. Adder nika ni aupalluns. Nū stwen ast waīdawas. Kaddan tenesmu bēi 92 mettans, tāns immuns nawwan gennan be staddan turēi klīnikiskan gallin. Adder wis ni aulaūwuns. Panzdau tāns dabber giwīwuns delli mettans sen stan gennan. Be staddan glaubāwuns swāise waīdawans - ka tāns widāi kaddan bēi Stwen, Tāli. Nū, tūlin upjai, wīlis be kosmogōnija.
Adder as subs widāi tenesse bildins en tenesse buttu en Wilnei. Be as mīri, kāi labā energīja ēit tēr iz ōriginalins. Spārts spārtan. Be as turri lāiskan sen tenesse bilins, adder en lāisku stwen nika interessanti.
2009.12.17 10:30
krieger Jā, sta ast mōdi. En Mackōwai ast tēntiskas kunstas centran — Winzawod (wīnas fabrīki) — stwen ast stawīda "kunsta". Interessanti, ka nika palīgu ast en Kunnegsgarbu?

Ik tebbei interessanti as wīrst skanīwuns ka nika iz enwārgunan kunstan. http://www.museum.ru/outsider/ — Stwi ast enwārgunan muzējan pāusan.

Nū jā. Sta ast akademīzm. Adder mennei padīnga kāigi glaubātan — teinū tīt niaīnunts ni glaubāi. Be mennei interessanti ka tū mīri ezze Tjōrneran (J.M.W. Turner)? Tebbei ni padīnga impresiōnizman?

Mennei padīnga Einar Jónsson. Ukawalnan.

Būlai interessanti padirītwei ka glaubātun Waitekūns. Graudu nikwēi ni ast.
Ka tebbei dabber padīnga iz laītawiskans mālarausnans? Nika tū ni waīda ezze Rōbertan Antinin?
http://www.sirvintos.info/EUP/Image/IMG_3820.jpg
http://img218.imageshack.us/img218/4876/rokiskis02.jpg
http://img146.imageshack.us/img146/7756/rokikis.jpg
http://img.photobucket.com/albums/v193/romas/LT%20Miesteliai/MVSzirvintos200408011.jpg

Be in waīda nika ezze Дали Ловчикине (ni waīda kāigi laītawiskai, mazzi būtwei "Dalė Lovčikinė"). Tenā glaubāwusi per Zawjalōwas lāiskan "Baltiskas be slāwiskas ebklantīnnewingis teksts".
http://img96.imageshack.us/img96/9144/bsl003.jpg
http://img686.imageshack.us/img686/412/bsl004.jpg
2009.12.17 15:52
Glabbis Kunnegsgarbas "Gūzis Cēntran" ast labasmu istōriskasmu turmu.
Ppw, stwi mazīngi padirītun
http://kronprinz-competition.ncca-kaliningrad.ru/

Ezze Turneran, as ni waīda. Sta ast enimmumni be rōmantiskan, adder as papresta, kāi as ni mazzi engērdautun "sta ast spārts labban" ik sta ast ka nika realistiskan. Mennei padīngi mīstiki, mitolōgija. En rēizans tenesse tautāspawidans ni ast realistiskan, adder wis pat mennei sta ast per mazzan.
Jā, mennei ni spārts padīnga impresiōnismus. Kaddan jāu wūrai gīwa sen simbōlins, sen simbōlistans, staddan jāu nika kitan ni perwaidinna si - stūrnawan : ))

Ezze "enwārgusins", - brendu engērdautun, as padirīmuns ka bēi en muzējas pāusu. As etmenna, ānkstais as turīwuns stawīdan nidebīkan albuman be stwen dīgi bēi ka nika iz stans glaubālins. Prōblaman, kāi stās glaubālis ni ast charmōniskan. Interessanti ast, adder kwaitītun si aupaltun stawīdan autōran, kawīds būlai sen skīstan āumenin, sen kōsmiskans waīdawans.

Laītawiskai turri būtwei - Dalia Lovčikienė. Jā, stawīds post-folk mennei padīnga. Sta ni ast tīt gillu, adder wis pat spārts labban segītan.

Ezze ezze Rōbertan Antinin, as nika ni waīda. Mennei nispārts padīnga stans skulptūriskans dīlins, beggi tenēi ast per sōwetiskas tīpas. Enimmumni, kāi stwen ast swastikas en saūlai. Tīt dīgi ppw., en Mīmelai ast Ērku Māntu pamīntlin (spārts labban, kai sta empīriniskai ekzistijja), adder dīgi sōwetai. Ni dirīwuns dabber tū kintuppan ezze Māntan?

Mennei īr tūls padīnga sklulptūris en Mīmelas parku. Stwen ast deiwāi be mitolōgiskai pērgimai. Tīt dīgi mennei sūit padīnga skulptūris en Kirsnakrantu (Juodkrantė) en Kupamans. Stwen tūlin skulptūris ast na marris krāntan. Dīgi deiwāi be ka nika sūit simbōliskan. Adder eīsku, stwen dīgi ast "Ragganan Gārbs" sen garres skulptūrins pa baltiskans gērbans. Spārts enimumni, šlāitewingi per malnīkans. As etmenna, kaddan as dabber bēi en skūlai, en sōwetas kērdans, wisāi sōwetiskai malnīkai iz Kunnegsgarban jāja stwen sen ekskursiōnins - waīstun ka ast stawīdas ragganas : ))

Iz laītawiskan - eīsku padīga Čurlōnis, adder prawerru dirītun tennan en muzēju. As etmenna kāigi as pirman rēizan stwen bēi. Mes sen gennan jājamai pastippan naktin iz Kunnegsgarban en Kaūnan be perjājamai ankstāi ankstāinai. Be izreizan pergūbimai en muzējan kwei ast Čurlōnes bildēi. Mes spārtai kwaitīwusis migītwei. Padirīwusis wissans bildins be panzdau stwen wūrika nūmans bilāi: nikwaitēitei dabber klausītun Čurlōnes muzīkin. Bilāimai - jā, kwaitēimai. Stwen ast stawīds zāls, kwēi mazīngi sindītwei be klausītun muzīkin. Mes sīndimai stwen tēr aināi, wūrika enklaūwusi nūmans muzīkun be augūbi. Be izreizan mes abbai augūbi en supnans anga en halucinaciōnins - wisāi bildēi pergūbi prēi mans en supnans anga mes engūbimai en tenesse bildins. Sta arwiskai bēi nireālin! Kaddan jāu izgūbimai iz muzējan, bēi jussenis, ikāigi bēimai en kitsmu swītu.