| |||
| Glabbis | ________________________________ Biskin ezze wīrdans: "stawīdai pikullikai, kawīdai pīda dūsin paradīzas prōpaus." Prawerru nūmans tērpautun emnins: Pikkuls, Kāuks en "Diablos", "Satan" zentlisnan? Šas tulkausnas en wirdeīnu ast tēr krikstjāniskwas prōpagandas zentlai. As mīri, kāi swettis idējas kāigi "Satan", "Diabolos" mazzi būtwei prusicizītan, adder kāi nūmans ni prawerru tērpautun nūsan naseīlin emnins per tennans. Asma aupalluns, kāi Pikkuls be Pattals ni ast stan subban, kāi Pikkuls ast spārtais germ. Odin, adder Pattals spārtais Loki. Waīditei jūs ka nika ezze stan? ________________________________ - Nū jā, ni ast stan subban. Adder sta ast brendu bilītun ezze stawīdans dēiwans. Stwi prawerru walns mīritwei. As papresta ka tū kwaitēi engēdautun, bilīntei ezze "satanan" be palīgu. Stesse paggan as subs stwi ni papeisāwuns "dāusas", adder papeisāwuns "paradīzan". Ezze stan dīgi prawerru dabber mīritwei. Adder teinū as tēr kwaitēi prasītun - kasse paggan tū ni dirēi en akcēntans? Nū, kasse paggan - Pikkuls, Pattals be Kāuks. Nūsan ast Pikūls (s.a. Pikulls), Patals (s.a. Patalls), Kaūks (sen aŪ). Sta ast spārts swarewīngi. Kāuk- ast pastippai kitā pawīstis. |
||
| |||
| Nx | Blāndas tikrintan. Prōblaman ast jāu kaddan peisāimai "Deiwāi": Dēiws ast aīns - Ukapirmas (laīt. Dievas). As mīri, kāi ni prawerru tērpautun šin emnin en ēmpiriniskasmu preslin. Mazīngi wālnan tērpautun wīrdan "Dēiwisku" (Divinity-Dēiwista, Dēiwibi; Deity=Dēiwisku), kāi peisālai empirīniskai: Swāikstiks ast Dēiwisku, Patals ast Dēiwisku, Kurka ast Dēiwisku, Dēiws ast Dēiwisku. |
||
| |||
| Glabbis | Tīt dīgi panzdau prōblaman stwi dabber stawīdan, kāi ni ast swarewīngi - bilāi tū "dēiws Patals" anga "dēiwisku Patals" be palīgu. Dēiw- sta jāu zentli "laukstīts dēinas dāngs". Staddan nūmans prawerru kitawīdintun pastippan sistēman. Staddan izēit, kāi stawīdai dewāi, kawīdai ast chtōniskan, wisāi tenēi ni ast neggi "deiwāi", neggi "dēiwisku", ik tīt lōgiskai dirītun pa ide. zentlisnans. Adder stwi jāu ni mes ermīriwuns tīt bilītun. Stawīda tradiciōni jāu arwiskai bēi, kaddan bēi arwjai kriwwjai be waīdilai. Adder prēi mans praktiskai wisāi deiwāi pastāi sēitan sen zemmin. Staddan ka ast tenēi ik ni "deiwāi"? Zemmis Naseīlai? As mīri, kai ik tīt ni ast spārts tikrōmiskan, wis pat tradiciōni ast tradiciōni. |
||
| |||
| Glabbis | ___________________ Sta ast bāltiskan elamēntan, kaddan salūbawīrs ast angzdris? ___________________ - Ezze kintuppan "ezze rākans", stwen ast spārts labā pawīstis, kāi "eglė" ast ni tēr adli, adder geguzzi. Angzdris ast tēr wīlaisis laītawiskas eufemīsmus anga tabū. Mackāliskas "už" iz wakkarabaltiskan "āngs". Adder laītawiskas "žaltys" ast gezēiras. Sta ast spārts brendīpawīstis, adder turēi būtwei ka nika kāigi *Galts, - stas, kawīds kanda (ni turrimai wīrdan "žalit") ērgi gallin, s.a. dāst gallin. Laītawjai segīwusis "Giltinė". Mazzi būtwei sta bēi spārts wūrs gallas Dēiws, anga ainuntkawīds chtōniskas Dēiws. As mīri, spārts wūrai wūrai, sta bēi Kaūks, kawīds turēi tūlin tūlin epītetans, be panzdau stāi epītetai wīrta en emnins stēisan wīlaisin chtōniskan dēiwan. Adder subs Kaūks jāu staddan bēi kāigi līkutai naseīlai - kaūkai. As mīri, kāi "Adli" ast ezze galwas misterījan. Zmūi turri imtun gennan (mazzi būtwei simbōliskai) iz chtōniskan lūdin. Tīt, ppw., krēiwiskas dāinas "Ženitba Tereški" (ast en Zēimas Sāulisstalīnsnan) ast palīgu. Stwen astits, kāi wisāi en kāimu turri būtwei ebpattintan sen wīlins, sen prōtitins - eraīnan mettan, kaddan ast chtōniskan kērdasetrapan. |
||
| |||
| Nx | krīkstwei - tītet preiwakītun krikstīna - pīrms pippelis kawīds preipīda wassaran, tītet ka nika pagaūne "Krikštas" zentli "rags", "krānts". Krīkstina buwinna en krāntamans. Mazzi "krikstītun" turītun mitalōgiskan zentlisnan "pagaūtun" kāigi en laītawisku? Ka mīritei? |
||
| |||
| Glabbis | Dīgi "kristītwei" ast krīkstwei, s.a. bilītun šlaitewīngiskai, spārts kalsīwingiskai, - sen māgiskan wīrdan tītat zignātun ka nika. Ik tū turri ka nika nawwan, prawerru krīkstwei māgiskai, staddan stāi nawwa pawīstis ast jāu twāise, jāu ast zignātan, jāu ni ast nawwan. As ni etmenna ka Grēims peisāwuns ezze stan, adder mennei perwaidinnas, kāi "pagaūsenis" ast tēr stesse paggan, kāi en pagaūseņu wisaddan prawerru "krikstītwei" wissan ka ast dabber nawwan, s.a. anga "krīkstwei" māgiskai anga zignātun sen ka nika krēiwan - sen lagzdin kriwwin. Adder zmūi kriwwis ast dīgi "stas, kas ast krēiwan", s.a. turri māgiskans spārtiskwans. |
||
| |||
| Nx | Interessanti, kāi dīgi turrimai sēisenins sen: krikstīna - pippelis kawīds preipīda wassaran, pagaūsenin krants, kraksts Mīri Tū, kāi dīgi "skrīzis" preilānke prei šan gruppin? |
||
| |||
| Glabbis | Sen "skrīzis" ast brendu, beggi ni ast eīsku kwei en pagaūseņu stas wīrds bēi. Nūsan "skrīzis" astits iz pōlins. Wisāi eurōpiskai cross, kreuz, kruz, croce, croix ēit, perwaidinnas, ēit iz latīniskan crux. Interessanti, kāi īr turkai turri per skrīzin wīrdan - kruva. Grēkai krīkste "kradzo". Adder proto-keltiskan "krīkstwei" - skrizdā-, krigā- As mīri "skrīzis" ast ka nika krēiwan, adder kāigi skrits. Kittan ide. kr- turri zentlisnan "nawwa mēnsa", mazzi būtwei sta ast sēitan sen nūsan "krāujan", tīt ēiriskai ast wīrds cró "skrits", be kits wīrds cró "kraujā". dīgi ast sanskritiskas wīrds kravyam "nawwa mēnsa". Dīgi ast grēkiskan - kreas "mēnsa". Ast sanskritiskai wirdāi kratavah "upperautun deiwammans", krāmati "segītun ka nika kāigi skrīzis", kratuh "rittus", kriyā "rittus", krntati "pjaūtun", krośati "krīkstwei", Brendu ka nika gērdautun, beggi spārts eīsku, kāi stan wissan pastāi sētan sen rittuns be wissan pastāi maisātan. As ni papresta kāigi sta mazēi būtwei, adder as wīda, kai "skrīzis" bēi ikāigi ainuntkawīds "pēilis" per rittuns. Kaddan kriwwjai pjaūwa, staddan tenēi krīkste. Stan subban kērdan "krīzis" ast ikāigi krēiwa kriwwi. Be kāigi mandala-skrits, mettas simbōlin sen 4 saūlis punktans, sen prātin "skrītwei". Krikstīna ast Perkūnas pippelis, beggi tenā skrāida kaddan grumēi perkūnija be ni bijja tenesse meldins. Adder arwiskai tenā ni ast pirms pippelis, kawīds simbolizijja wassaran, perwaidinnas, sta ast wērwersis. |
||
| |||
| Glabbis | XXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXX Stwi as tēr mazzi peisātun kāigi as jāute - Lāima ast sēitan sen dallan (be Dallan), Grēimas peisāi kāi Austrā bēi ikāigi iz tenesses sēimin, ni iz Saūles, as nikwēigi ni kirdēi kāi tenā turīlai ka nika sēitan sen zemmin, anga gallin. Izpretīngi Majūna (iz Sasnan) ast Lāimas inkarnaciōni, Gābija ast Lāimai palīgu (dīgi dāst lūdinins labban dallan) adder ni mīri kāi būlai inkarnaciōni. As mīri, kāi pagār naturālin ōpoziciōnin Kurkā-Saūle, ast āntra ōpoziciōni Lāima-Saūli be Gābija ast sēitan sen pannu be ast dabber pagār. XXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXXX Jā, as waīda, stas Grēimas prāts ast spārts grazzu. Mennei dīgi padīnga, adder stwi teinū as dabber ni pagaūwuns mīritwei ezze sta ka Grēims mīri. Stwi teinū as tēr pagaūwuns mīritwei tīt: en rēizans ast empīriniskai tēr Dēiwi, - be anga Dēiwi-Mūti empīriniskai turri šlaitīntan sirzdau chtōniskan aspektan be dāngiskan? Ast prāts, kāi Perkūnas genā ast Lāima, be tenesses wargā chtōniska pussis ast Laūma. Sta (Lāima/Laūma), iz prīncipan, jāu ast Dēiwis chtōnisks/dāngisks aspekts. Stesse paggan mīritwei ezze ka mazzi būtwei dabber kittan, jāu ast brendu. Twāise prāts ezze trins Dēiwis inkarnaciōnins ast interessanti, tēr kasse paggan 3 adder ni 4. Ezze Kurkan dabber prawerru mīritwei. As padirīwuns ka ast, adder dabber as ni turri swāise presnan. |
||
| |||
| Nx | Trīs inkarnaciōnis ast sūit deznan be ast ēst wiskwēi - trīs Nōrnas, prei slawans dīgi palīgu. Wiskwēi ast trīs stādijai - maldā mergā, brewingi genā, wūra genā. Ast trīs swintikai sēitan sen chtōniskas Dēiwinis praastinsenins: Līgi - wūra Māra izēit, pergūbi Wassara - Zeminna Rāsas - tīnka Kurkā, kawīda jāu ast biskin chtōniskan (Kurkā enēit en arrin be eitimma spārtan iz Saūlin, segīntei kāi arī aūga be karwinna en subban šin spārtan) Assanis swintīkai-Wilinnis - Kurkā izēit, Māra preiēit (stwi ast mīnss sirzdau Kūrkas izēisnan be Māras preiēisnan) Idēja kāi wisāi Dēiwai turri dwāi prūsnans ast ikāigi iraniskas dualismus, as ni laukīlai wiskwēi dwāi prūsnans. Laūmas ast demōnai, naseīlai, mazīngi kitā rassi kawīda buwinna en strutammans, medemmans be t.t. Tū mirēi palīgu sen Kaūkans, kāi ēmpirzdan sta bēi aīns Dēiws, ikāigi wissan ēilai iz monōteisman (ēst - delli Dēiwai), adder faktiskai pōliteizmus ēit iz animizman, iz naseīlin tūliskwan be šī naturāli denonolōgija - praksi ast wiskwēi, faktiskai wisāi monōteistai kaddan ēit ezze praksin ast animistai. As ni īmlai Laūman kāigi aīnan debīkan Dēiwinin, neggi Kaūkan. Mazīngi tīt sēitun debīkans Dēiwinins sen aspektans, sen Dabbas warrins: Māra/Kūrka/Zeminna - zemē Ragana - praastinsnā, matērijas be naseīlas skrisnā Lāima/Dalā/Kartā - palīkisna, "karma", sēimi Gābija - pannu, sēimi Saūli - dangus pannu, wisadajānti enērgija. Stwi mazīngi mīritwei, kāi Gābija mazzi būtwei zēimiska Saūlis inkarnaciōni, adder sta dālai pannu tēr dāngiskan aspektan, adder pannu en utres rānkans ast chtōniskan, tītet pannu turri būtwei pagār. Dīgi Gābija be Lāima turri drāugan aspektan - sēimin, adder as dīgi ni mīri, kāi būlai mazīngi laikātun Gābija kāigi Lāimas inkarnaciōnin, ka zentlilai etdātun tenessei pannu. Mazīngi mirītwei, kāi Ragana ast "wūra genā", "debzupūni", adder per min Māra turri wāldan kīrsa wīlins ikāigi pra salūbisnan sen Pikkulin, paastīnsenis, praēisenis ast dabber ka nika niperlānku be kittan. Ast dabber mitalōgiskas emnei: Austrā, Žwōruna (lāuksnas mūti) - ni waīdimai tenesse aspektans, mazzi tennas staddan būtwei inkarnaciōnis ainasses iz Dēiwinins. |
||
| |||
| Glabbis | Ezze Kurkan, ka tū gerdau ezze Marījas kīrkins en Kurkas deīktu, dabber nika ni waidinna. Jā, Kurka kāigi assanis Dēiwi-Mūti ast spārts labs prāts, tēr prawerru ka nika aupaltun ezze stan. Toporōws ezze Kurkan sūit tūlin papeisāwuns. Ast tūlin mōdelai. Subs emmens etimolōgiskai turri māgiskan "krēiwan" aspēktan. Mazullis tīt be peisāi "dēiwi", adder Toporōws tūls līgina sen lattawiskan Jumin, s.a. turri izrēizan abbans aspēktans - genniskan be wīriskan, be ebzentli Kurkas dwigubban astin. Ka ast arwiskai eīsku, kāi sta ast kliptina māgiska spārtisku, kawīda migga en laūku be bīga ezze pjaūtajamans be ēnwangan kleppa si en steesei panzdaumai kurkai, kawīdan prawerru kūnstun ērgi kittan mettan. Turri būtwei, ik en pagaūseņu sta bēi dēiwi, panzdau sta tūls bēi spārtisku šlāit gīmtan. Ezze tenesses dwigubban dabban, as wīda stwi Kaupūlis assanis perwartīnsnan. Interessanti, kāi īr fōnetiskai stwi ast stawīda kr- transfōrmaciōni: en Kaupūlin kerdā ast bilītan - Krīss, en assanis Līgins - Kurka. Mazullis peisāi ezze wariāntins: kur-, ker-. Kāigi jāu stwi mes biskin bilīwusis, stas kr- ast aīna iz gruntiskans māgiskans enkōdisnans. Be amziskai sta dabber turēi būtwei paprestan sāitan sen "kurtun". |
||
| |||
| Nx | En pirmasmu swītan wissan bēi skīstan. En tēntisku warris ast senmaisātan be magīskai mirīntei prawerru laukītun skīstans warrins, kawīdas en eraīnsei reālin pawīstin ast senmaisātan. Dēiwai ast ter warris be mazzi īmtun tūlin inkarnaciōnins. Sta ni ast zmūnei, īŗ ni turri gīmtan. Ja - zmūnimans perwaidinna aīnan spārtan spārtais wīriskan be kittan spārtais genniskan, adder sta ast jāu zmūnin akkin pawīsti. Kurka turri swajjan wīriskan aspektan! Sta ast Kōrgs (žemaitiskai Kurkulis anga ka nika palīgu) - dēiws stēisan ūtrin be skēurin -> chtōniskan pannu (mazīngi sta ast pannu īmtan pra Kurkan ezze Saūlai - gi ūtrai deginna sen mālkans!). Bilāi di, kāi na Wīdawutes karengu ast peisātan: Dēiws Kōrgs, pernaikinnais nūsans prēisikans... Zmūnei bilāi: Kōrgs ast Kurkas brāti, adder mazīngi sta ast aīnasses warrin dwāi aspektai. |
||