Etbaudīnsna - Prusāspiras awīzi
Galwas pāusan > Galwas delīks > Baltiska kultūri
2010.07.26 16:36 | Etbaudīnsna - Prusāspiras awīzi
Nx Stwi mazzimai waitjātwei ezze artīkelins en "Etbaudīnsnan".

Wissas Etbaudīnsnas nummeris ast preiēiminan stwi:
http://prusaspira.ez.lv
2010.07.29 21:02
Glabbis
Nērtik, ezze twāise kalāndaran, -
interessanti, kwei tū aupalluns, kāi en dagges mīnsin nimazīngi deggintun pannu?

Ezze dagges 15 d. - kwei turri būtwei Māra, kwei Lāima, kwei Zeminna, kwei Dēiwi, - sen dēiwis wīdans ast spārts brendu paprtestun. Laītawjai en šan dēinan papretta Zeminnan. Lattawjai papretta, kāi stwi turri būtwei Māra.
2010.08.03 16:24
Nx
As mīri, kāi Zemmina-Kurka-Māra ast trīs aspektai ainasses Dēiwinin (Debzupūni). Zeminna pagaūne swajjan kērdan en Līgi, Kurka en Rāsan (tenā ast izwērptan iz panzdauman kurkan(snōpin) iz panzdauman mettan), Māra (Wīlin Mūti) en Wilinnins.

Prasīsenis: Ik emmens Māra ast tēr per Wīlin Mūtin, staddan teinū dabber ni ast tenesses kerdā. Zeminna dīgi wārgai, beggi ni ast Wassara. Ukawālnai būlai: Kurkas deinā.

As mīri, kāi bilāimai "Māras deinā", beggi en krikstjānisku sta ast "Marījas deinā", mazīngi Lattawjai dīgi stesse paggan.

Ezze stam, kāi dāngs ast en daģģu zemmai be ni mazīngi degīntun pannu, asma skaitāwuns en ainuntkawīdsmu lattawiskan pāusan. Sta ast lattawiskan.
2010.08.03 20:45
Glabbis Pirman, as kwaitēi prasītun kāigi tū paprettuns, kāi Kurka ast "genā", adder ni "wīrs"? Ka ezze stan peisāwuns?
2010.08.04 06:13
Nx Nu ezze stan jāu peisāi istōrikai, kāigi perw. Powierski. Suīt endirītwei, kāi wiskwēi kwēi bēi kāims sen emnin Kurk*, bēi panzdau Marījas kīrkis. Sta zentli, kāi krikstjānai bandāi tīt asimilītun genniskan kultan.
2010.08.09 22:56
Glabbis Jā, ezze Kurkan, arwiskai, sta wissan ast swarewīngi be spārts aktuālin.
Mazzi būtwei ezze Tennan walnan peisātun en "Dēiwan Emnimans".

Tū paprettuns, kāi Dēiwis inkarnaciōnis ast "Zemmina-Kurka-Māra". Adder kāigi dabber staddan Lāima? Pō ten tenā ni ast stesses subbas Dēiwis aspektan? Tū mīri, kāi tenesses dabba ast empīriniskai kittan? Anga ka tū mīri?
2010.08.10 16:34
Nx
Stwi as tēr mazzi peisātun kāigi as jāute - Lāima ast sēitan sen dallan (be Dallan), Grēimas peisāi kāi Austrā bēi ikāigi iz tenesses sēimin, ni iz Saūles, as nikwēigi ni kirdēi kāi tenā turīlai ka nika sēitan sen zemmin, anga gallin. Izpretīngi Majūna (iz Sasnan) ast Lāimas inkarnaciōni, Gābija ast Lāimai palīgu (dīgi dāst lūdinins labban dallan) adder ni mīri kāi būlai inkarnaciōni. As mīri, kāi pagār naturālin ōpoziciōnin Kurkā-Saūle, ast āntra ōpoziciōni Lāima-Saūli be Gābija ast sēitan sen pannu be ast dabber pagār.
2010.09.04 20:41
Glabbis Dirēis, tū subs peisāi trins rēizans "dallan", beggi sta ast lōgiskan, be subba rankā tīt segēi. Ka Grēims peisāi, sta wissan ast eīsku. As ni ezze stan. Ik bilāimai ezze prātin, kāi ainā Dēiwi-Mūti ast zemmes be kitā ast dāngus, mazīngi izrēizan mīritwei, kāi tīt jāu bēi wīlais. Pirzdau stan Dēiwi-Mūti turīlai būti - ainā.

As jāu tebbei gerdau - ka papeisāwuns Grēims ast tūls na laītawiskan (āntrinan) materiālin, prawerru en pagaūseņu dirītun Toporōwan, Mazullin (s.a. wakarabaltiskan be ide. aspektan).

Labban, kāi tū erlānguns prasīsenin ezze sāitan: Pūšaits - Kurka.
2010.09.09 15:59
Nx Būlai mi labban turītun Tōporowas anga Maziulas lāiskan tulkautan, ukamazzan na ēngliskan.

As widāi, kāi en Grēimu tūlin ast īmtan iz Pretōriun, tītet iz Prūsan. En pawīstimans ezza kawīdans tāns peisāi ast Prūsas be Laītawas materiālin ast preitarīngi (pamennimai, kāi tāns analizīja na aūktan, abstrakcionin, teulōgiskan kladan, malkai mazzi kitawīdintun si).

As mīri, kāi sta bēi perarwi wūrai, kaddan bēi dwāi Mūtis. Jā, Lāima mazēi būtwei staddan sēitan sen zemmin. Sta bēi pirzdau idōeurōpinans. Teinū gi Lāima ast en "dāngus sēimei", ast Dēiwas sestrā. Adder Kurka palinka en kitsei dināstin. Šas dwāi dināstis - wūrai be nāunai Dēiwai ast karakteringi per pasippan Eurōpan.

Ni prawerru īmtun wissans emnins per šlaitawīdans Dēiwans, prawerru widātun kērdiskas be dīlasnas inkarnaciōnis, adder ēntei per tāli gaūnimai jāu mōnoteizman.

Sen Pušaitin mennei ast interessanti widātun Kaūkans kāigi niperlankin rassin be Pušaitis ast tenēisan Dēiws. Kāi ni widālai swītan kāigi: Dēiwai, zmūnei be nika kittan. As widālai kōntinuum - ast zmūniska rassi, dēiwiska rassi be kittas rassis, mazīngi īr ast kittas rassis be turri swajjans Dēiwans ezze kawīdan mes nika ni waīdimai. En Bibelai ast peisātan ka ast, bēi be wīrst būwuns be tenēimans sūit. As mīri, kāi ast pawīstis, ezze kawīdans īr Dēiwai mazzi ni waīstun (ast ezze stan grazzus Ringwedas himnus), kāi swītan mazzi būtwei enlaukītan, pazinātan be aīnat ast kliptan.

En Kōlbergu bēi peisātan, kāi kaddan zmūnei ast enwārgus, sta zentli kāi ast enbuwinnusis en tennan "gaīlai zmūnei, kaltai zmūnei"